Kultūra

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atvērs "Radio Brīvā Eiropa" raidījumu kolekciju

Kultūra

Mākslas akadēmijas karnevāla 80.jubilejas pasākums

Stravinska „Izvirtības hronika” pirmoreiz LNO – vizuāli spilgta un izaicinoša

«Izvirtības hronika» – vizuāli spilgta un izaicinoša

Latvijas Nacionālajā operā šonedēļ pirmizrāde Igora Stravinska operai „The Rake’s Progress”, kas Latvijā iestudēta pirmoreiz. Līdz šim dažādi dēvēta – tostarp arī par "Dīkdieņa piedzīvojumiem" un "Vējgrābšļa gaitām" –, Rīgā tā uzvesta ar nosaukumu "Izvirtības hronika". Šī 20.gadsimta vidū rakstītā opera metīs izaicinājumu gan pie 19.gadsimta romantiskās operas pieradušo klausītāju ausīm, gan acīm, jo iestudējuma komanda „Izvirtības hroniku” veido ļoti spilgtās krāsās un nevairās pat no reiva kultūras ietekmēm.

Igors Stravinskis operu „Izvirtības hronika” komponēja īsi pēc Otrā pasaules kara, jau būdams ASV pilsonis, un tā ir viņa pirmā opera angliski. Tai viņu iedvesmoja Viljama Hogārta 1735.gadā publicētais gravīru un zīmējumu cikls ar tādu pašu nosaukumu. Libretu veidoja dzejnieks Vistans Hjū Odens un libretists Česters Kallmans. Pirmizrāde notika Venēcijā 1951.gadā, un pie diriģenta pults stājās pats Stravinskis.

Stravinska dzirkstošā un dejiskā mūzika kontrastē ar drūmajām pārdomām par humānismu kara izpostītā pasaulē.

Tieši šis pretnostatījums interesējis „Izvirtības hronikas” režisori Margo Zālīti: „Tā pēckara sajūta… Domāju, ka viegli varam iedomāties, cik traģiski tas ir – mēs 300 gadu esam bijuši humānisma plīvurā (..), ir pagājuši divi pasaules kari. Varat iedomāties, kā jūtas mākslinieks, kurš jau tā pasauli uztver piecreiz jūtīgāk! Un uz šī visa fona top šī spridzīgā, burbuļojošā cilvēka stāsts. Toms Reikvels ar milzīgu spēku metas iekšā dzīvē. Tā es mēģināju atkodēt šo operu – ko Stravinskis ar to grib pateikt? Tas ir tas iekšējais tukšums, ko tu ar savu dabīgo dzīves spēku centies aizpildīt. Bet tas ir neiespējami, ja tu sevi nepilnveido garīgi.”

Dzīves baudītāju Tomu Reikvelu jeb, kā saka Margo Zālīte, „Pēru Gintu tuvplānā”, pastāvīgi pavada mefistofeliskais Niks Šedovs, viņa „dvēseles ēna”, kurš šajā iestudējumā ieguvis ārišķīgu apzeltījumu no papēžiem līdz matu galiņiem. Vieni no Reikvela un Šedova lomas izpildītājiem ir Mihails Čuļpajevs un Armands Siliņš.

„Toms Reikvels Margo Zālītes traktējumā ir liels dzīves baudītājs, kurš pēkšņi sajūt sevī nenormāli lielu iekšējo tukšumu. Viņš cenšas to aizpildīt ar vēl lielāku baudījumu, un tur parādās viņa alter ego, Niks Šedovs,” stāsta Čuļpajevs.

„Šedovs būtībā ir visi tie grēki, kas sēž Tomā iekšā. Viņš ierodas kā tēls, kas izaicina Tomu uz slavas izbaudīšanu, uz varas izbaudīšanu,” piebilst Šedova lomas atveidotājs Siliņš. „Viņš ir kā velns, kas sēž Tomam uz kreisā pleca un visu laiku čukst to, ko viņš tiešām grib dzirdēt. Toms uz viņu tā paļaujas, ka beigu beigās viņi tiešām saiet kopā."

Igora Stravinska mūzika, tāpat kā citi 20.gadsimta operdarbi, Latvijas Nacionālajā operā skan reti, un šī jaunā mūzikas valoda klausītājiem varētu būt nepierasta. Tomēr tajā saklausāmās atskaņas no agrākiem laikmetiem padara šo mūziku melodisku un ļoti baudāmu, saka uzveduma muzikālais vadītājs Jānis Liepiņš:

„Tā ir gandrīz kā hrestomātiska atskatīšanās – tur ir gan baroka, gan klasicisma ietekmes. Tur ir gandrīz viss operu kopums no Baha līdz Verdi. Līdz ar to šī mūzika ir dzirkstoša, vitāla, ļoti jauneklīga un nekad neiemidzina. Tā visu laiku dod jaunu enerģijas lādiņu.”

„Izvirtības hroniku” veido gados jauna komanda – arī tērpu māksliniece Yashi no Berlīnes, scenogrāfs Didzis Jaunzems, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un video mākslinieks -8, kuri iestudējumā sola ļoti daudz spilgtu un teju kodīgu krāsu un pat ietekmes no reiva mūzikas pasaules, tādējādi sapludinot Stravinska 50.gadu mūziku ar mūsdienu digitālo pasauli.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti