Baltijas jauno komponistu konkurss, kurā jaunie komponisti aicināti radīt jaundarbus džeza orķestrim ar solistu, notiek jau trešo gadu, to rīko Latvijas Radio bigbends sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA). Šoreiz jaundarbi bijuši jāraksta bigbenda sastāvam un trompetei vai flīgelhornam. Konkursa finālā tiks izpildīti darbi, ko radījuši četri jaunie komponisti: Karolis Šarkus (Lietuva), Santa Kauliņa (Latvija), Anna Vibe-Gorkuša (Latvija) un Karlīna Priedēna (Latvija), un visos jaundarbos solists būs Dominiks Višņausks.
Baltijas jauno komponistu konkurss norisinās trīs kārtās: vispirms žūrija iepazīstas ar dalībnieku iesūtītajām partitūrām un veic priekšatlasi, tad pusfinālam atlasīto 12 dalībnieku darbus žūrijai un publikai atskaņo JVLMA un Rīgas Doma kora skolas bigbends mākslinieciskā vadītāja Dāvja Jurkas vadībā, savukārt finālam izvirzītos skaņdarbus interpretē Latvijas Radio bigbends un tā mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags. Konkursu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un tā mērķis ir veicināt jaunu, oriģinālu kompozīciju rašanos bigbendam, kā arī popularizēt Baltijas jauno džeza mūziķu jaunradi.
Sarunā ar Latvijas Radio 3 Dominiks Višņausks uzsver, ka tas ir liels pagodinājums – atskaņot šos skaņdarbus. Daļu no finālistiem viņš pazīst personīgi: mūziķis pasmaida, – vai nu tas ir kāds viņa students, vai kolēģa sieva, vai kā citādi iepazīts Latvijas un Lietuvas mūzikas vidē, un tas ir interesanti – cilvēkus, ko viņš pazīst personīgi, iepazīt arī muzikāli.
Dominiks Višņausks piekrīt žūrijai, ka tieši šie četri finālistu darbi, kas izvēlēti konkursa fināla koncertam, bijuši labākie, jo viņš spēlējis arī visus pusfinālā iekļuvušos darbus, kopskaitā ap divpadsmit, bet finālam izvirzītas kompozīcijas patiesi ir visspilgtākās, visspēcīgākās.
Jautāts, vai būt solistam konkursā, kur tiek vērtētas kompozīcijas, nozīmē lielāku satraukumu un atbildību, Višņausks atbild apstiprinoši: "Jā, tas tā ir, jo gribas parādīt šos skaņdarbus no vislabākās puses, un tas, protams, ir tieši atkarīgs no solista, jo šajā gadā visiem konkursantiem, rakstot skaņdarbu bigbendam, bija jāizmanto tieši trompete vai flīgelhorns kā solo instruments."
Runājot par salīdzinājumiem: skatoties uz šiem četriem jaunajiem skaņdarbiem, kas skanēs koncertā – kā tie ierakstās kontekstā, ja tos salīdzina ar Gunāra Rozenberga vai citiem pasaulē zināmiem aranžētājiem un komponistiem? Višņausks uzsver, ka atšķirības ir diezgan lielas un redzamas:
"Šie jaundarbi vairāk reflektē par esošo laiku un tajos dzirdami mūsdienu mūzikas izteiksmes līdzekļi un virzieni, atšķirīgi ir arī aranžējumu veidi. Skaņdarbi, ko spēlēsim koncertā, ir netradicionālāk aranžēti bigbenda sastāvam."
Dominiks Višņausks arī neslēpj, ka nepavisam nav viegli un vienkārši būt par solistu un spēlēt trompeti vai flīgelhornu visos skaņdarbos, tiecoties atskaņot tos visaugstākajā muzikālajā līmenī, tāpēc tas ir izaicinoši un no viņa prasa krietnus spēkus.
Šādi konkursi, uzsver Višņausks, ir nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan komponistiem: "Jo tie ļauj eksperimentēt un izmēģināt jaunas idejas. Protams, paplašina arī bigbendu repertuāru, un arī klausītājiem varētu būt interesanti tiem sekot līdzi – piedzīvot jaunu mūziku, atrast jaunas kompozīcijas, zvaigznes, saprast, kādi ir virzieni, kādos mūsdienu jaunie skaņraži iet un ko var mums piedāvāt."
Koncertā skanēs ne tikai kompozīciju konkursa finālā iekļuvušie jaundarbi, bet arī citi darbi, un arī dažos no tiem dzirdēsim Dominika Višņauska spēli. Klausītāji dzirdēs gan fragmentus no bigbenda nesenās sadarbības ar aranžētāju un komponistu Matsu Holmkvistu, kurš aranžējis Antonio Karlosa Žobima slavenākās bosanovas, gan leģendārā Maikla Abenes (ilggadēja WDR bigbenda muzikālā vadītāja, kā arī trompetes lielmeistara Meinarda Fergusona aranžētāja) skatījumu uz Stinga mūziku, un kā ķirsītis uz kūkas skanēs pianista Džona Bīslija aranžējums Čārlija Pārkera tēmai "Donna Lee", par ko Bīslijs šogad saņēma "Grammy" balvu.
