Koncertu iesāka Andra Dzenīša jaundarbs.
„Saksofons vairs nav pat moderns vai ekstraordinārs instruments, bet gan absolūti ierasts instruments,” uzskata komponists Andris Dzenītis. „Protams, simfoniskajā mūzikā saksofons varbūt ir retāk parādījies. Tas tomēr nedaudz dauzonīgs ir pēc savas būtības, tāpēc varbūt tajā inteliģentajā un snobiskajā orķestra krāsā neiederas. Es tā nevarētu teikt. Te tas ir viens. Te tas ir solists. Indivīds pret lielo orķestri.”
Diriģents Normunds Šnē norāda, ka latviešu simfoniskajā mūzikā ir pietiekami daudz skaņdarbu, kas ir nezināmi vai nedaudz piemirsušies, un šis ir labs gadījums tos atkal celt gaismā un pienācīgi atskaņot.
Tai pašā laikā man gribētos, lai te ir vairāk tīri simfoniskās mūzikas nevis instrumentālie koncerti,” uzsver Šnē.
Savukārt „Latvijas Koncertu” programmu direktors Arturs Maskats atklāj, ka 2015.gads būs īpašs – Raiņa un Aspazijas gads.
„Domāju, ka arī mūziķiem šajā sakarā būs ko teikt,” piebilst Maskats.
