Santas Ratnieces un Latvijas Radio kora radošā sadarbība aizsākās 2006. gadā ar skaņdarbu “Saline” (“Sālsezers”) un vainagojās autoralbumā ar tādu pašu nosaukumu. Arī šajā albumā ir Latvijas Radio kora pasūtināti un pirmatskaņoti Santas Ratnieces kora opusi, kurus vieno nozīmīgu vēsturisko tekstu izmantojums.
"Santas Ratnieces savdabīgais, netveramais mūzikas rokraksts ir tiešām kas neparasts laikmetīgās mūzikas žanrā. Turklāt reti kurš komponists tik intīmi izjūt unikālo Latvijas Radio kora krāsu kā viņa. Esmu drošs, ka šo albumu novērtēs ne tikai Latvijas klausītāji, bet tas priecēs arī daudzu pasaules valstu klausītāju ausis un sirdis," stāstīja Egīls Šēfers, “Skani” vadītājs.
Albumā apkopoti četri skaņdarbi, no kuriem trīs – “Vigilia del Mattino”, “War Sum Up: Music. Manga. Machines” un “nada el layli” – ieskaņoti pirmo reizi.
Skaņdarba “Vigilia del Mattino” (“Rīta vigīlija”, 2015) pamatā ir Dantes Aligjēri “Paradīzes” teksts no “Dievišķās komēdijas”. Par iedvesmu kompozīcijai komponiste pastāstīja: “Domājot par brīdi, kad tumsa pamazām izklīst un parādās pirmie gaismas stari, pirmās vizuālās asociācijas bija par viduslaikiem. Tad vēl cilvēki lietoja eļļas lampiņas un iztēlojās sevi starojošas gaismas ieskautus — to varam redzēt tā laika dzejā un glezniecībā. Viduslaiku mākslā ir pārsteidzoši daudz gaismas, tai piemīt īpašs mirdzums, ko rada tīru krāsu salikums bez pārejām un pustoņiem, kas savstarpējā saskaņā pašas rada gaismu. Skaņu rakstā tie ir faktūras dimensiju meklējumi. Dante ir gaismas filozofs, bet mūzikā savirknētie viņa teksti par gaismu dzied savu stāstu. Skaņdarba beigās teksti saskaras un gaisma jau ir apžilbinoša.”
Multimediālā kora opera “War Sum Up: Music. Manga. Machines” (“Kara daba", 2011) ir internacionāls kopdarbs, kuru Latvijas Radio kora grupa Kaspara Putniņa vadībā iestudēja sadarbībā ar dāņu režisori Kirstenu Dēlholmu un dāņu teātra grupu “Hotel Pro Forma”. Arī mūzikas autori ir trīs — Santa Ratniece, britu eksperimentālās popmūzikas apvienība “The Irrepressibles” ar Džeimiju Makdermotu priekšgalā un franču elektronikas meistars Žilbērs Nuno. Šajā albumā skan Santas Ratnieces komponētās operas daļas kopā ar Nuno radīto elektroniku.
Skaņdarbu “Fuoco celeste” (“Debesu uguns”, 2011) iedvesmojis Sv. Asīzes Franciska pasaules redzējums — mīlestība pret visu dzīvo radību – kokiem, ūdeņiem, zivīm un dzīvniekiem. Autore par šo opusu sacīja: “Mani ļoti aizkustina Sv. Asīzes Franciska vienkāršība, atvērtība un mīlestība. Viņa sprediķis putniem man šķita ideāls teksts, jo tas saskan arī ar manu pasaules redzējumu. Pēc sprediķa putni aizlido uz visām četrām debesspusēm, veidojot krusta zīmi. Otrs teksts, ko šeit izmantoju, ir no Sv. Asīzes Franciska rakstiem; to mazliet izmainīju un izcēlu svarīgāko. Savukārt čella balss ir viņa mīlestība, kas pieskaras absolūti visam, brīžiem iekūstot korī, brīžiem izpeldot laukā.”
“nada el layli” (“Nakts rasas lāses”, 2015) komponēts starptautiskā projekta ''Canticum Canticorum'' (“Augstā dziesma”) ietvaros. Santa Ratniece par “nada el layli” sacīja: “Sālamana Augstās dziesmas teksts ir pilns sapņojošu skūpstu un gaisā virmojošu, debešķīgu smaržu no ķēniņa dārziem. Tas ir kā komplimentu izteikšanas paraugs mīlētājiem un sirdssāpes raisošs teksts skumjiem romantiķiem — pilns karsta vēja un dedzinošas saules, kur mīlestības jūtu mainība saplūst ar dabas ritējumu. Tie, kas nekad nesatiekas, tiek spirdzināti ar svaigiem āboliem un nakts rasas lāsēm — “nada el layli” — kas liktas darba nosaukumā.”
Šis ir otrais Santas Ratnieces autoralbums, ko izdod “Skani”.
