Albumā "Sinfonietta Rīga: Dzenītis, Buravickis, Leimane, Paidere" iekļautie skaņdarbi ir komponistu un "Sinfonietta Rīga" sadarbības rezultāts. "Laikmeta nogrieznis, kurā mēs dzīvojam, ir Latvijā radītas mūzikas krāšņākais laiks," par šīs mūzikas aktualitāti izteicās diriģents Normunds Šnē.
Albumā iekļauti četri opusi: Rutas Paideres "Tempera" (2012), Andra Dzenīša "Euphoria" (2017), Platona Buravicka koncerts saksofonam un kamerorķestrim "Plastmasas temperatūra" (2019) un Linda Leimanes "Ray-bows" (2019), kura pirmatskaņojums notika 2021. gadā.
Šnē par iekļauto komponistu mūziku ir gandarīts, jo tā atspoguļo latviešu laikmetīgās mūzikas garu caur "daudzveidību stilistikā, paņēmienos, domāšanā eleganti savijas ar prasmi, zināšanām un galvenokārt – talantu un personību valdzinājumu". Diriģents uzsvēra: "Šie ir opusi, kuri ir izrādījušies nozīmīgi un paliekoši kā skaņu zīmes, kas ļauj uz brīdi apturēt laiku un aizvērtām acīm izbaudīt notikumu plūdumu komponistu izvēlētajā estētikā. Mūzikas inspirētās domas brīžiem var kļūt ļoti nepieradinātas; ir liela iespējamība, ka fantāzijas uzburtie tēli būs pirmreizīgi saviļņojoši. Bet, patiesībā, mēs uz to tiešām ļoti ceram."
Mūzikas pētnieks Armands Znotiņš īpaši izcēla "Sinfonietta Rīga" nozīmīgo sadarbību ar komponistiem, kuras rezultātā ir tapis ievērojams skaits jaundarbu: "Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" izveidots relatīvi nesen – 2006. gadā. Piecpadsmit gadi – uz kultūras vēstures fona tas ir viens elpas vilciens. Taču patiesībā tas ir arī ļoti daudz – īpaši jau teātrī, kur piecpadsmit gadu laikā var mainīties pilnīgi viss. Kino un dejas mākslā, protams, tāpat. Un mūzika neatpaliek, ko parāda kaut vai apjomīgais kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga" adresēto jaundarbu klāsts – šādā laika posmā agrākie jaunie, daudzsološie un izaicinošie modernisti kļūst par klasiķiem, viņiem pievienojas vēl nebijušas paaudzes komponisti, un tajā pašā laikā izrādās, ka vēl joprojām aktīvi strādā iepriekšminēto klasiķu skolotāji. Arī šādā kontekstā albumā pārstāvēto komponistu izlase ir zīmīga – divi no viņiem reprezentē 70. gados dzimušo avangardistu paaudzi, savukārt divi pārējie – autorus, kuri sevi spoži pieteica aptuveni tos pašus piecpadsmit gadus vēlāk."
