„Es ar Madaru strādāju ļoti ilgus gadus. Viņam joks bija par to. Viņš saka – tu jau man kā tāda muzikālā sieva. Un viņš man kā muzikālais vīrs – varētu teikt” – tā stāsta dziedātāja Ieva Kerēvica. Viņas redzējumā Madars Kalniņš ir gan visaugstākās klases mūziķis, gan arī ļoti interesanta un dziļa personība. Ārēji mazliet robusts, bet iekšēji ļoti romantisks un emocionāls. Un visvairāk savu iekšējo pasauli viņš atklāj tieši mūzikā.
Madars esot arī vislabākais koncertmeistars Ievas Kerēvicas pieredzē:
„Priekš vokālista tas nozīmē brīnišķīgus darba apstākļus. Kolosālu koleģialitāti. Es uzskatu, ka viens no tādiem izcilākajiem parametriem, ja to tā var nosaukt, ir tas, ka koncertmeistars jūt pat vokālista ieelpu, pirms viņš vispār sāk dziedāt. Un ar viņu ir tāda sajūta – viņš jau jūt, kā es paņemu to ieelpu, to pirmo zilbi, un viņš jau zina, uz kuru pusi tā mana dziedošā straume ies. Dažreiz vienkārši brīnumu lietas iznāk, kad mēs satiekamies un dzirdam viens otru un esam pilnīgi vaļā viens uz otru. Un tāds, vienkāršā valodā sakot, – pilnīgs kaifs”.
„Es klusi uzziedu” būs viena no kompozīcijām, kas koncertā raksturos Ievas Kerēvicas un Madara Kalniņa sadarbību.
„Kompozīcija „Es klusi uzziedu” daudzkārt jau skanējusi Latvijas baznīcās Ziemassvētku laikā. Šajos koncertos, kur mēs dziedam ar Sergeju Jēgeru, var pārsvarā arī dzirdēt Madara kompozīcijas. Viņam ir brīnišķīga, tam dvēseles stāvoklim atbilstoša mūzika. Viņš ir garīgs cilvēks, kristietis, un tas viņam ir ļoti svarīgi. Un tā mūzika ir arī par to rakstīta un ap to rakstīta, tāpēc tajā ir iekšā arī vajadzīgā sajūta,” saka Kerēvica.
Pilnīgi cits raksturs ir abu kopīgajai etnodžeza programmai „Mantojums”, ko šogad paredzēts izdot albumā un kas ir džeziskas variācijas par latviešu tautasdziesmu tēmām.
Līdzās Ievai Kerēvicai jubilejas koncerta dalībnieku vidū būs dziedātāji Inga Bērziņa un Daumants Kalniņš, saksofonisti Deniss Paškēvičs un Gints Pabērzs, ģitārists Nefs Irizari, dīdžejs Monsta un, protams, “Mirage Jazz Orchestra”, kura pianists jau 15 gadus ir Madars Kalniņš.
Koncertā skanēs tikai viņa sacerētās kompozīcijas.
Madaru Kalniņu mēdz dēvēt arī par leģendāro latviešu džezmeņu Raimonda Raubiško, Gunāra Rozenberga un Aļņa Zaķa darba turpinātāju. Kad 2004. gadā Lauris Amantovs kopā ar Denisu Paškeviču izveidoja “Mirage Jazz Orchestra” – tieši Gunārs Rozenbergs bija tas, kurš pauda nešaubīgu pārliecību, ka orķestra pianistam jābūt Madaram Kalniņam.
Orķestra kolēģi Lauris Amantovs un Indriķis Veitners stāsta, ka viņā visaugstāk vērtē ļoti godīgo un patieso attieksmi gan pret mūziku, gan dzīvi:
„Madars ir viens no profesionālākajiem mūziķiem, ko es Latvijā vispār pazīstu. - Pie tam viņš ir viens no visprofesionālākajiem pianistiem vispār, ne tikai džeza pianistiem. Tāpēc ka viņam ir fundamentāla akadēmiskā skola apakšā, un tādi pianisti džezā mums ir saskaitāmi patiešām uz vienas rokas pirkstiem. - Madaram tu vari nolikt jebkuras notis priekšā, kaut arī pirmo reizi spēlējot, viņš nospēlēs principā visu ideāli uzreiz. - Es domāju, ka tur ir zināmā mērā arī gēni, jo Madara papus ir slavenais komponists Aldonis Kalniņš. Un dzirdot un sekojot ilggadīgi Madara daiļradei, jāteic, ka viņa kompozīcijas ir ārkārtīgi kvalitatīvas.”
Pats Madars Kalniņš Latvijas radio 3 ''Klasika'' raidījumā atklāja, ka pirmā interese par džezu viņam parādījās aptuveni 7., 8. klasē, kad viņš televīzijā dzirdēja regtaimu programmu Raimonda Paula un Harija Baša sniegumā, un tēva skaņu plašu plauktā uzgāja džeza ierakstus:
„Tēvs bija savā skaņu plašu plauktā bez akadēmiskās mūzikas vēl ielicis arī dažus džeza ierakstus. Čarlijs Parkers tur bija, Luijs Armstrongs un tā tālāk. Tur bija dažas plates, ko es sāku klausīties, spēlēt līdzi, jo man ārkārtīgi interesēja, ko viņi tur dara. Tā mūzika saistīja, man gribējās to izpētīt, un tas arī ir tas sākums”.
Madara Kalniņa autorkoncerts notiks 26.martā VEF Kultūras pilī.
