Diena sākusies

Rīgā tapis "Traviatas" ieraksts ar Marinu Rebeku titullomā! Saruna ar radošo komandu

Diena sākusies

Pēteris Vasks: Reizēm šķiet, ka tu strādā, strādā – bet vai kāds to ir sadzirdējis?

Iveta Apkalna: Naktī ēdot sālītos gurķus, sapratu – maestro Jansons iemīlējies ērģelēs!

Iveta Apkalna: Divos naktī ēdot sālītos gurķus, sapratu – maestro Jansons ir iemīlējies ērģelēs!

Pirmajās Lieldienās LR3 "Klasika" piedāvā skaistu notikumu: plkst. 12:00 ciklā "Pasaules koncertzālēs" baudīsim koncertu, kura ieraksts tapis 15. martā Minhenes filharmonijā, kad kopā ar Marisa Jansona un viņa vadīto Bavārijas Radio simfonisko orķestri soliste bija ērģelniece Iveta Apkalna. Koncertam sekoja liela un nozīmīga tūre pa skaistākajām Eiropas koncertzālēm.

Par to, kāda bijusi sadarbība ar maestro Jansonu, par to, kā klājies Lucernas Lieldienu festivālā, kāds starpgadījums atgadījies ar ērģelēm Minhenē, par franču mūzikas šarmu un pamatīgumu, kas atgādina gardu debesmannu, par kopīgajām sarunām un tūres noslēgumu Parīzē – par to visu Ivetu Apkalnu uz sarunu aicinājusi Gunda Vaivode.

Iveta Apkalna un Gunda Vaivode

Traģēdija Parīzē

Šonedēļ uzmanības centrā ir traģiskais notikums, par ko šokēti ir miljoniem cilvēku visā pasaulē, un kur nu vēl Iveta, būdama ērģelniece: par uguns liesmās gandrīz pilnībā nopostīto deviņu gadsimtu darbu – Parīzes Dievmātes katedrāli: "Kad mani šīs ziņas sasniedza, pirmajā mirklī pārņēma savtīgas domas – kas ir ar ērģelēm? Tīmeklī vērojot video un fotogrāfijas, bija skaidrs, ka tām nav cerību izdzīvot, tomēr cerība mirst pēdējā.

Šīs bija tās ērģeles, kuras vēl nebiju spēlējusi ne reizi, un patiesībā tas bija manā prātā un vēlmēs – reiz nospēlēt arī Parīzes Dievmātes katedrālē," atzīstas Iveta Apkalna.

Aivars Kalējs un citi latvieši tur bieži muzicējuši. "Bijušas jau vairākas iespējas, bet, kā jau parasti, nesakrīt laiki, datumi un iespējas, un tad vēl vēlmes un programmas. Bet tas viss bija tādā procesā. Man likās, tam jābūt lielam un īpašam notikumam – Parīze man ir ļoti mīļa pilsēta, Parīzē esmu spēlējusi vairākkārt: gan Radio koncertzālē, gan jaunajā filharmonijā, gan Triniti baznīcā, kur Mesiāns kalpojis kā ērģelnieks. Šķita – arī Parīzes Dievmātes katedrāle manā dzīvē reiz pienāks.

Manuprāt, arī šībrīža drupās Parīzes Dievmātes katedrāles dvēsele joprojām ir dzīva, un kaut kur tur ir arī ērģeļu dvēsele...

Zinu, cik liels darbs tika ieguldīts šo ērģeļu restaurācijā, atjaunošanā un papildināšanā vēl tikai pirms pieciem gadiem."

Tūre brīnišķīga pieredze

Ivetas Apkalnas dzīvē beidzamajā laikā bijis daudz skaistu notikumu, kas paliks atmiņā ne tikai saistībā ar Elbas filharmoniju, kur Iveta ir rezidējošā ērģelniece – īpaša saikne pēdējās nedēļās bijusi ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri un diriģentu Marisu Jansonu.

Pirmo reizi abi satikās Lucernas Lieldienu festivālā. "Toreiz mums bija laime atskaņot Janāčeka “Glagolisko mesu” – divas reizes koncertos Minhenē un tad vēl vienu reizi ar lielu ierakstu gan DVD formātā, gan CD formātā Lucernā. Mēs ļoti daudz strādājām, bet, ņemot vērā, ka Lucernas koncertzālē ērģelēm nav brīvā spēles galda un tālab atrados augšā,

mūsu kontakts bija muzikāli ļoti tuvs, bet fiziski ļoti distancēts.

Taču Minhenē un tūres laikā gan mēs paspējām gan aprunāties, gan muzicēt. Braucot tūrē, bija iespēja vēl pirms mēģinājuma ar orķestri strādāt divatā lielajā Minhenes "Gasteig" zālē. Maestro atnāca uz mēģinājumu, kurš mums bija norunāts kā solista mēģinājums.

Kas mani tiešām pārsteidza: viņš tiešām atvēlēja tik daudz laika un speciāli atbrauca, lai gandrīz divas stundas klausītos manā spēlē, viens pats sēžot zālē. Mūsdienās tā tas nenotiek!

Parasti tas notiek tā: atnāc pie orķestra iepriekšējā dienā un minūtes piecpadsmit pirms pirmā orķestra mēģinājuma satiecies ar diriģentu – tas notiek ļoti sausi. Taču maestro Jansons, tāpat kā Klaudio Abado savulaik – tā ir cita paaudze, cita skola. Viņiem svarīga katra nots, svarīgi, kā un ko es daru.

Maestro Jansons apsēdās zālē, un teica – nu, lūdzu, spēlējiet! Tad man nudien pārskrēja skudriņas pār kauliem... Pēc katras lapaspuses viņš mani stādināja, un ik lappusi, ko nospēlēju, analizējām.

Nākamajā dienā, atnākot pie orķestra, viss likās tik viegli, loģiski un pašsaprotami, un bija tāda sajūta, it kā mēs kopā būtu spēlējuši jau ļoti daudzus gadus. Kā vēlāk man teica maestro Jansona kundze Irīna, tas viņam esot pirmais gadījums, kad viņš uzstājās ar ērģeļu solo programmu. Man tas bija patiešām liels, patīkams pārsteigums, zināmā mērā krustmātes pienākums – ka drīkstēju tik lielam meistaram rādīt, ko ērģeļmūzikas pasaule ērģelēm ar orķestri radījusi, ko tā ir sasniegusi, un ko iespējams sasniegt man kā solistam ar ērģelēm – tas tomēr ir tāds nezināms lauciņš daudziem diriģentiem. Tās divas stundas bija tādas, ka man likās – es vēlreiz pabeidzu vienu mūzikas akadēmiju..."

Iveta Apkalna, Bavārijas Radio SO un Mariss Jansons

Neplānotās ķibeles

Koncerttūri kopumā ērģelniece vērtē kā ļoti sarežģītu: "Katru dienu bijām ne tikai pie citām ērģelēm, ne tikai citā akustikā, ne tikai citā zālē, bet arī vēl citā valstī. Bija skaidrs, ka tūre nesīs daudz muzikālu augļu un iespaidu, kurus pēc tam vajadzēs ilgi, ilgi "sagremot" – to daru vēl joprojām, un to domāju tikai un vienīgi pozitīvā nozīmē, jo jūtos kā izgājusi ne tikai vēl vienu mūzikas augstskolu, bet aizstāvējusi arī doktora disertāciju.

Tas bija svētīgi – arī maestro pieredzēja un saprata, ka ar ērģelēm patiešām joki ir mazi un no tām ļoti reti var simtprocentīgi kaut ko iepriekš paredzēt.

Labi, ka negadījums Minhenē, kas bija diezgan nepatīkams, notika koncerta rītā. Kaut arī tas izjauca mūsu ģenerālmēģinājumu un arī ierakstu diskam. Taču kārtējo reizi pārliecinājos, ka viena neliela, šķietami maza tehniska kļūme ērģelēs visas ieceres var pārvērst pilnīgi citā plāksnē. Uzņēmu to mazliet atviegloti un ar smaidu, jo sapratu, ka atkal liktenis pret mani ir "labvēlīgs", jo man vienmēr nākas piedzīvot kādus interesantus atgadījumus, un tie nelīdzinās viens otram, es vienkārši tos krāju savā vācelītē. Tieši šī satraukuma dēļ koncerts vakarā izdevās īpaši labs – tieši tāpēc, ka nebija ģenerālmēģinājuma, visi bija kā uz nokaitētām oglēm. Tas bija lielisks starts tūrei."

Programmā, ko dzirēs arī “Klasikas” klausītāji, iekļauts Frānsisa Pulenka Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem un Sensānsa Trešā Simfonija dominorā. "Tā bija Marisa Jansona izvēle. Kad saņēmu piedāvājumu muzicēt kopā, jutu atvieglojumu un milzīgu prieku, jo šie skaņdarbi ir tieši tas, ko es pati iedomātos tieši šādā mūziķu sastāvā atskaņot. Turklāt ar šo orķestri iespējams viss – mūziķi ir tik ārkārtīgi emocionāli: viņi nevis labi izdara savu darbu, bet mūzikā iedziļinās līdz kaulam, līdz pēdējam milimetram, pēdējai šūnai," sadarbību ar orķestri slavē ērģelniece.

Ķirsītis uz tortes un sālītie gurķi

Pēc Minhenes sekojusi Vīnes "Musikverein", tad Budapešta, Luksemburga, Amsterdama un noslēgums Parīzē. "Nevarēja prātīgāk un labāk salikt, ka tā zemene jeb ķirsis uz putukrējuma tortes ir Parīze. Man bija ļoti interesanti vērot, kā maestro Jansons sekoja katru ērģeļu diferencētajam skanējumam! Maza bērna aizrautībā viņš sekoja konkrēto ērģeļu skanējumam un salīdzināja ar tām, ko dzirdējis iepriekš.

Visskaistākais pārsteigums man bija brīdī, kad Luksemburgas ērģeles izrādījās viņa mīļākās ērģeles pēc skanējuma visas tūres laikā - Luksemburgas filharmonijā viņš apstādināja orķestri ar vārdiem: "Jūs zināt, šīs ērģeles skan tā kā Rīgas Domā!"

Un viņš sāka orķestrim stāstīt par Rīgas Doma ērģelēm, par to, cik tās īpašas. Mums bija iespēja runāties arī pie vakariņu galda, arī noskaidrot, kas viņam vislabāk no latviešu ēdieniem garšo. Parīzē pēc pēdējā koncerta divos naktī sēdējām restorānā, ēdām sālītus gurķus ar pankūkām un runājām par ērģelēm.

Sapratu, ka mēs varētu runāt vēl ilgi un daudz, bet atskārtu arī pašu galveno – ka maestro Jansons ir iemīlējies ērģeļu skaņā, un tas man bija ļoti, ļoti patīkams pārsteigums!"


 

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti