Itāļu kinomūzikas un brazīliešu bosanovas tikšanās

Pavasara festivāla “Windstream” noslēguma koncertā 12. aprīlī Lielajā ģildē orķestra “Rīga”, diriģenta Valda Butāna un dziedātājas Aijas Vītoliņas izpildījumā satiksies Ennio Morikones radītā itāļu kinomūzika un Antonio Karlosa Žobima brazīliešu bosanova. Koncertu “Mirklis Morikonem un meitenei no Ipanemas” vadīs Raitis Zapackis.

Programma veltīta diviem komponistiem – deviņdesmitgadniekiem. Ennio Morikone (10.11.1928.) no Itālijas savu 90. dzimšanas dienu sagaida ar daudziem plānotiem svētku pasākumiem, Antonio Karloss Žobims (25.01.1927. – 08.12.1994.) jau vairāk nekā 20 gadus nav mūsu vidū, bet dzīvo viņa radītās dziesmas.

Dziedātāja Aija Vītoliņa koncertā uzstāsies ar populārām Antonio Karlosa Žobima dziesmām “Meitene no Ipanemas, “Wave”, “Chega De Saudade, Desafinado”, “Corcovado”, “How Insensitive”, kā arī gaidāmas vairākas  instrumentālās aranžijas Žobima dziesmām orķestra “Rīga” bigbenda sniegumā. Neiztikt arī bez Ennio Morikones mūzikas no filmām “Nostromo”, “Marko Polo”, “Misija”, “Reiz rietumos, “Par sauju dolāru, “Vīrietis ar harmonikām, kas veido kontrastainu un plašu ieskatu mākslinieka filmu mūzikas klāstā.

Ennio Morikone (Ennio Morricone) dzimis Romā mūziķu ģimenē un jau sešu gadu vecumā sacerējis pirmo melodiju. 20. gadsimta 50. gados Morikone komponēja akadēmisko mūziku, tostarp kamermūziku un 1957. gadā Koncertu klavierēm ar orķestri, tomēr atpazīstamību viņam atnesa teātra mūzika un vieglās mūzikas aranžējumi radio un televīzijā. 1965. gadā aizsākās Morikones filmu mūzikas plejāde ar režisora Serdžo Leones filmu Par sauju dolāru”, tai sekoja “Labais, ļaunais un neglītais” un “Reiz Amerikā” , 70. gados Morikone sadarbojās ar tādiem Holivudas režisoriem kā Kventīns Tarantīno un Olivers Stouns. Šobrīd Morikones filmu mūzikas partitūru skaits jau pārsniedzis piecus simtus, un daudzas no tām ir godalgotas.

Antonio Karloss Žobims (Antônio Carlos Brasileiro de Almeida Jobim) ir portugāļu izcelsmes brazīliešu komponists, aranžētājs un dziedātājs. Izveidojis savu individuālu kompozīcijas stilu, kurā sajaucas brazīliešu klasiķa Eitores Villa-Lobuša, franču impresionistu un džeza ietekme. Žobima devums nozīmīgs ar to, ka tieši viņš džezā ieveda un attīstīja bosanovu – jaunu stilu, kurā apvienojās sambas dejas ritmi ar džezu. Viņa mūziku ieskaņojuši tādi izcili solisti kā Ella Ficdžeralda, Frenks Sinatra, Čiks Korea, Oskars Petersons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti