Ja citas mūsdienu mūzikas zvaigznes savu statusu notur ar vārda ietekmi, tad “Arcade Fire” to izdara ar savu mūziku – ideju, stāstu un izpildījumu. Jau kopš 2004. gada “Arcade Fire” ir melomānu, kritiķu, radiostaciju iecienīta, augstu vērtēta grupa – viena no pirmajām, kad tiek runāts par pasaulē labāko koncertgrupu. Taisnība! Nav jābūt grupas fanam, jo “Arcade Fire” priekšnesums tevi aizraus, iekustinās un iedvesmos jebkurā gadījumā – bet par visu pēc kārtas.
6. augusta vakarā svelme bija mazinājusies un vakars bija kā radīts koncerta apmeklējumam! Mežaparka Zaļajā teātrī skatuve bija uzbūvēta nogāzē, lai apmeklētāji ērti varētu vērot koncertu no augšas. Astoņos vakarā uz skatuves kāpa Jāņa Šipkēvica projekts “Shipsea”, ar 20 minūšu garu priekšnesumu klātesošajiem radot atmosfēru. Noslēgumā mūziķiem pievienojās arī “Arcade Fire” vijolniece Sāra Noifelde, izpildot kopā sarakstīto dziesmu.
Tad skatuves vīri operatīvi pārkārtoja skatuvi, noskaņoja instrumentus un notestēja video projekcijas. Viss gatavs – fona mūzika Stīvija Vondera “Pastime Paradise” kļūst skaļāka, un publika sāk spiesties tuvāk skatuvei. TAČU būs jāpagriežas uz citu pusi, jo grupa koncertu nesāk uz skatuves, bet gan aiz pūļa muguras, un tikai tad pa savdabīgu tuneli cauri klausītāju pūlim dodas uz skatuves.
“(Everything now!) I need it! (Everything now!) I want it!” – grupas pēdējā albuma tituldziesma ir koncertā pirmā. Dziesma ir ironija par mūsu patērētāju laikmetu, ietērpta disko laikmeta bezrūpībā. Kā nākamā atskan “Neighborhood #3 (Power Out)”, sapludināta kopā ar “I Give You Power”, un Viljams Batlers veikli uzrāpjas augšā pa skatuves nostiprinājumiem, lai sistu bungas no kādu četru metru augstuma. Nedodot brīdi atelpai, sekoja dziesma “Rebellion (Lies)”. “Arcade Fire” koncerta intensitāte saglabājās visa koncerta garumā. Katra uz skatuves pavadītā sekunde bija piepildīta un sevi attaisnojoša.
Visi grupas dalībnieki ir multiinstrumentālisti, kas koncerta laikā mainījās instrumentiem un skatuves uzdevumiem, šādi izklaidējot gan klausītājus, gan paši sevi.
Protams, galvenais fokuss bija uz grupas idejisko kodolu – Vinu Batleru un Režīnu Šasānu, kuras solo numuriem piemita sievišķīgs vieglums, šādi radot vajadzīgo kontrastu ekspresīvajam “Arcade Fire” priekšnesumam.
Koncertu papildināja krāšņas video projekcijas, kuras tapa koncerta laikā. Svarīga loma bija arī milzīgajai skatuves vidū pakārtajai disko bumbai, kuras mirdzums šajā brīvdabas koncertā radīja telpas sajūtu. Kā vienu no saviem īpašajiem vizuālajiem un arī muzikālajiem mirkļiem varu minēt dziesmu “Neon Bible”, kuras laikā telefonu gaismiņu apspīdētā jūrā tiek dziedāts par to, ka neona Bībele jeb tehnoloģijas mūs pie laba gala nenovedīs. Skaisti un ar vēstījumu!
Kā jau īstai rokgrupai pieklājas, “Arcade Fire” savās dziesmās protestē pret sistēmu, kurai mēs tā vienkārši pakļaujamies. Bet šis protests izskan caur mākslinieciski augstvērtīgu ironiju, un šādi to sadzird tie, kuriem patiešām tas ir vajadzīgs.
Dumpinieku himnas vai prātā paliekoši radio singli – abos gadījumos labi! Un Mežaparka koncerta noslēgumā izskan dziesma “Wake up”, grupas un klātesošo sadziedāšanās ieilgst.
