"Neticu, ka mums jau divdesmit viens...
Tik strauji šobrīd rit laiks un viss mainās – katrs gads ir ne tikai izaicinājums: tā ir dzīvotspēja, pārbaude, eksperiments.
Tik piesātināta ir mūsu dzīve ar notikumiem – labiem un ne īpaši labiem, kas mūsu dzīvi dara ļoti "biezu", un tajā biezumā savādāk uztver to laiku. Divdesmit viens – tas ir liels prieks. Ceru, ka būs arī plus divdesmit viens!"
Fonda īstajā dzimšanas dienā – 13. februārī – ciemosies tā sirsnīgie draugi, labie paziņas, kas Latvijā viesojušies vairākkārt.
"Šoreiz gaidu no viņiem ko jaunu – būs jaunas versijas par labi zināmiem skaņdarbiem," akcentē Davidova.
"Kas man īpaši patīk viņu spēlē un meistarībā – jebkuram cilvēkam, lai arī kādas nebūtu viņa zināšanas par mūziku, ir interesanti klausīties to, ko piedāvā kvartets. Mūzikā neizglītots cilvēks dzird pirmo slāni un kaifo no melodijām, kuras ir pazīstamas, bet tie, kuri ir drusku izglītotāki, tādi īsti melomāni, dzird: te ir tāds un tāds citāts no Baha un Mocarta.
Viņi ir ļoti asprātīgi, labi izglītoti, visi ir Pēterburgas konservatorijas absolventi, cilvēki ar pamatīgu izglītību, ārkārtīgi asprātīgi arī dzīvē, kas piešķir īpašu gaisotni visam, ko viņi dara.
Un vēl – ļoti svarīgi, ka, neskatoties uz to, ka viņi pastāv jau 30 gadus, ka viņi spēj sevī atrast ne tikai radošumu, bet muzicēšanas prieku. Jo mēs labi zinām, ka ar gadiem daudziem māksliniekiem rodas zināma rutīna – fiziskais un psiholoģiskais nogurums.
Bet "Terem" pat brīvdienas pavada kopā – ar ģimenēm, bērniem, mazbērniem. Viņus saista īpaša dvēseles radniecība, kaut raksturi viņiem visiem ir dažādi.
No pamatsastāva tagad vien divi mūziķi palikuši, bet trīsdesmit gadu laikā tas ir normāli. Pēdējā laikā tikai divi jauni mūziķi ienākuši, līdz ar to saglabājies īpašais "Terem" kvarteta gars."
