Skaidrojot, kāpēc Dziesmu svētkos pēdējos gados nepiedalās koncertos Mežaparka estrādē, Kalniņš atzina – pirmkārt, viņam nepatīkot masveidīgums un ļaužu pūļi, otrkārt, komponists pieļauj iespēju, ka šis pasākums ir sācis komercializēties.
Dziesmu svētkiem “sāk piemist publisku izklaides pasākumu raksturs. Tas mani nedaudz atgrūž. Uzskatu, ka Dziesmu svētkiem ir jābūt tādiem, kādi tie tika iecerēti – latviešu kora dziesmas manifestācija, latviešu kora dziesmas visaugstāko sasniegumu parāde. Ja tas tā notiks un šo virzienu ievēros, no tā iegūs ne tikai uzskats par mums kā kordziedātāju tautu, bet arī latviešu kormūzika kā tāda,” uzsvēra Kalniņš.
Tas nozīmētu, ka būtu nepieciešams meklēt jaunos darbus, jaunos autorus, kas ir līdzvērtīgi klasikai, tādējādi parādot un noturot Dziesmu svētku augsto līmeni. Komponists arī teica, ka uzskata – ir bīstami izpatikt publikai, publika ir jāizglīto.
Tieši nedēļu pēc Dziesmu svētkiem Cēsīs notiks ikgadējās Imantdienas. Kalniņš atgādināja, ka Imantdienu tradīcija paredz – pirmā koncerta daļa ir veltīta latviešu dzejniekiem un tajā skan dziesmas ar viena dzejnieka vārdiem. Ir bijuši koncerti, kas veltīti I. Ziedonim, M. Čaklajam, L. Līvenai, B. Mārtuževai un daudziem citiem.
Šī gada Imantdienās koncerta pirmā daļa būs veltīta vairākiem, nevis vienam dzejniekam, turklāt tādiem, kas Imantdienās dzirdami reti – piemēram, Vizma Belševica. Skanēšot ne tikai populārais “Dūdieviņš”, bet arī cita dziesma, kura Latvijā diez vai esot atskaņota. Imantdienās nekad nav skanējuši arī Jāzepa Osmaņa teksti , taču Kalniņš savā laikā rakstījis mūziku Osmaņa bērnu lugai “Sarkangalvīte un vilks”, no tā laika pievērsis uzmanību dzejniekam un šogad sola dziesmu arī ar Osmaņa vārdiem.
