Kultūras ziņas

Franču dizaina ikonas Rīgā

Kultūras ziņas

Māksla uz lidmašīnas propelleriem

Jāzepa Vītola dienas

Ilma Grauzdiņa: Ēverģēlībās Jāzeps Vītols bija pirmais

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nu jau gandrīz gadu notiek izcilā latviešu komponista Jāzepa Vītola 150.gadadienai, kas iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā, veltīti sarīkojumi un koncerti. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) muzikoloģijas profesore dr. art. Ilma Grauzdiņa atklāj, ka komponists bijis nasks uz jokiem un ēverģēlībām.

Jāzepa Vītola mūzikas noskaņas ir tikpat dažādas kā viņa personība – no skumja lirisma līdz dauzonīgai vieglprātībai. Tomēr 19. gadsimta vidū dzimušā komponista skaņdarbi lielākoties sacerēti tolaik raksturīgajā romantisma stilā.

Nu, protams, kora dziesmas. Pāri par 100 kora dziesmām – tas ir mūsu lepnums. Domāju, ka visi zina „Gaismas pili", daudzi zina „Beverīnas dziedoni" un „Karaļmeitu". Galvenais, ka tā ir manta, ko rūsa un kodes nemaitā," uzsver JVLMA muzikoloģijas profesore Dr. art. Ilma Grauzdiņa.

Vītols rakstījis arī simfoniskos darbus, instrumentālmūziku, kamermūziku un izcilas solodziesmas. Komponista gadadienā tiek godinātas arī komponista sabiedriskās aktivitātes. Vītols bijis neskaitāmu kultūras organizāciju goda dalībnieks, 40 gadus veltījis Pēterpils konservatorijai Krievijā, bet 25 – Latvijas mūzikas konservatorijas veidošanai. Sākotnēji viņš pat dzīvojis konservatorijas ēkā.

Spilgta Jāzepa Vītola atšķirības zīme sabiedrībā bija viņa baltais zīda šalles pušķis ap kaklu. Tas viņu rotājis arī brīžos, kad viņš makšķerēja. Tiesa, to biji atļauts sasiet vienīgi viņa kundzei Annijai, kuru viņš par sievu apņēmis, būdams jau vairāk nekā 60 gadus vecs kungs. 20. gadi kopumā vērtējami kā ievērojams pagrieziens Vītola dzīvē. Viņš tobrīd nostabilizējās Latvijā, dibināja Mūzikas akadēmiju un visbeidzot arī ģimeni.

No viens puses, kad viņš nācis visi nostājušies miera stājā, bet no otras puses, dziļi cilvēcisks faktors. Ja notiek kādi joki, tad viņš pirmais piedalīsies visās ēverģēlībās," atklāj Grauzdiņa.

Zinātāji stāsta: Jāzeps Vītols prata būt latvietis un reizē Eiropas pilsonis. Viņš bija dziļš dzimtenes patriots, taču neierobežoja sevi ar šauri nacionālistiskām idejām. Viņš ir iespaidīgākā personība Latvijas mūzikā 20.gadsimta pirmajā pusē un vienlaikus arī Latvijas mūzikas simbols.

Pašlaik JVLMA notiek starptautiska zinātniskā konference par Vītola personību un daiļradi, rīt Latvijas Universitātes aulā – Vītola kora mūzikas koncerts, nākamnedēļ sāksies prestižais Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss...

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti