Latviešiem nereti tīk domāt, ka ar dziesmu un deju svētku tradīciju esam unikāli. Taču līdzīgi domā arī kaimiņos, Igaunijā, kur pirmie dziedāšanas svētki notika Tartu 1869.gadā - piecus gadus pēc pirmās latviešu dziesmu dienas Dikļos. Kopš gadsimtu mijas Igaunijas dziesmu svētki notiek Tallinā, bet par saikni ar Tartu atgādina lāpa, kas jūnija vidū tiek iedegta svētku dzimtajā pilsētā un ceļo uz Tallinas Dziesmu svētku estrādi.
No Tartu kopā ar Dabaszinātņu universitātes kamerkori uz Tallinu devies arī latvietis Jānis Līmežs. „Burtiski tikko atbraucām no [Baltijas valstu studentu dziesmu svētkiem] „Gaudeamus” un tūlīt jau braucam tālāk uz Tallinu. (..) Šī mums ir diezgan aizņemta sezona,” stāsta Jānis.
Lai gan vasarā dažādi dziedāšanas svētki notiek arī Tartu, Vispārējie dziesmu svētki Tallinā koriem nešaubīgi ir lielākais gada notikums, stāsta Jānis. Viņš igauņu korī dzied jau trīs gadus, kopš dzīvo un strādā Tartu, bet ir piedalījies arī Dziesmu svētkos Latvijā.
„Lielos vilcienos jau tā koru padarīšana igauņiem ir līdzīga kā latviešiem. (..) Līdzīgi kā latvieši, arī viņi uzskata, ka ir šo dziesmu svētku tradīciju aizsācēji. Pirmie Dziesmu svētki noritēja netālu no manām mājām, šeit, Tartu.”
Dziedāšanas tradīcijas ir ļoti spēcīgas, un konkurence starp koriem ir milzīga. Lai gan man šķiet, ka koru karu burtiskā izpratnē viņiem nav. Bet tāpat kori tiek sadalīti pa kategorijām pēc stipruma,” stāsta Jānis.
Gatavojoties saviem pirmajiem igauņu Dziesmu svētkiem, Jānis apguvis divas dziesmu grāmatiņas igauņu valodā, piedalījies skatēs un secina -
repertuārs ir gana sarežģīts kā latviešiem, tā igauņiem, bet kopējā noskaņa ir līdzīga.
„Tāpat ir arī dziesmas, kas izjūtu ziņā ir līdzīgas. Tāpat kā latviešiem ir „Saule, pērkons, Daugava”, tā igauņiem ir dziesma „Koit” (Rītausma), ko komponējis un izpilda Teniss Megi. Šajā dziesmā ir tāda pati noskaņa, un arī diriģenti saka, ka tā jāizpilda ar himnas sajūtu.”
Dziedātājiem būs divi koncerti - pirmajā skanēs vērtīgākās dziesmas no katriem līdzšinējiem svētkiem, bet otrajā - daudzi jaundarbi. Savukārt Deju svētku uzvedums "Pieskāriens" ir pasaka, kas dzimusi no skumjām. To 10 tūkstoši dejotāju „Kalev” stadionā mēģina jau visu nedēļu, tostarp arī latviete Gunda Tīre, kura kopā ar vīru igauni pērn pievienojās deju grupai „Tuisuline” jeb „Cilvēks, kas iet cauri sniegputenim”.
„Igauņiem tautas deju grupu nosaukumi ļoti bieži ir saistīti ar ziemu, zirgiem, kamanām… Tas ir mazliet citādāk nekā Latvijā. (..) Noskaņojums ir pacilājošs un kļūst arvien labāks. Šodien [ceturtdien] būs jau ceturtā diena, kad mēs visi nākam kopā, un nu jau sākam saprast, kāds tas koncerts būs kopumā. (..) Man liekas, ka būs ļoti, ļoti skaisti,” stāsta Gunda.
Ja dziedāt svētkos tikuši gandrīz visi kori, tad dejotāju vidū konkurence bijusi pamatīga, stāsta Gunda.
„Gatavošanās ir ļoti līdzīga kā Latvijā. Bija divas skates: viena janvārī, otra martā. Atšķirība no Latvijas ir tāda, ka apmēram 30% no gribētājiem uz svētkiem netika. Līdz ar to ir arī lielāks stress, vilšanās cilvēkiem, kas netika. Bet nu mēs tikām, un prieks ir ļoti liels. Tas pierādīja, ka bijām vajadzīgajā līmenī,” stāsta Gunda.
Rīkotāji noteikuši 10 tūkstošu dejotāju limitu. Lai gan „Kalev” stadionā ir vairāk vietu nekā Daugavas stadionā Rīgā, arī te uz visiem deju koncertiem biļetes jau ir izpirktas.
Ažiotāža gan bijusi mazāka nekā Latvijā un, lai gan biļetes pazudušas ātri, neviens pie kasēm nav nakšņojis, secina Gunda.
Pērn piedalījusies arī Deju svētkos Latvijā, viņa salīdzina, ka igauņu repertuārā ir vairāk mūslaiku deju un dažās piedalās arī bērni: „Bet viena lieta ir skaidra - tas ir ļoti, ļoti liels emocionāls pacēlums kā Latvijā, tā Igaunijā. Tādā ziņā šie svētki ir ļoti līdzīgi. Tas, kā cilvēki cenšas un grib piedalīties šajos svētkos, varu to teikt vismaz no dejotāju puses, ir ļoti līdzīgi.”
Svētku dalībnieki sestdien dosies arī piecu kilometru gājienā no Tallinas centra uz Dziesmu svētku estrādi. Bet svētku noslēguma koncerts svētdien sāksies pulksten divos un, kā ierasts, ilgs apmēram septiņas stundas.
Igaunijas Dziesmu un deju svētkiem varēs sekot līdzi tiešraidēs vienotajā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.
