Koncertprogramma “Dievišķais klusums” ievada kristīgās pasaules Ciešanu laiku un runā par visai cilvēcei būtiskām un mūžīgām tēmām. Līdz ar divu šīgada jubilāru – mūslaiku pazīstamākā armēņu komponista Tigrana Mansurjana (1939) un savas paaudzes redzamākā skotu skaņraža Džeimsa Makmilana (1959) dziļi aizkustinošajiem darbiem Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skan arī divas Borisa Pasternaka dzejas iedvesmotas un emocionāli piepildītas partitūras ar nosaukumu “На Страстной” jeb “Lieldienās”.
“Programmas sākuma grūdiens bija Borisa Pasternaka slavenais dzejolis"Lieldienas". Pirms vairākiem gadiem, kad šo opusu, ko komponējis Arturs Maskats, uzvedām kopā ar Aleksandru Antoņenko, kaut kādā veidā nekad nevarēju iedomāties, ka manos radošajos ceļos šis dzejolis ienāks vēl kādu reizi,” sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.
Otrreiz ar šī dzejoļa muzikālo lasījumu Kļavam nācies tikties pirms pāris gadiem Holandē, un tas bija no PSRS izceļojušā komponista Alfrēda Momotenko dzejoļa lasījums.
“Kad ieraudzīju savā priekšā atkal šo pilnības piepildīto dzejoli, manī radās vēlme Latvijā to parādīt divos pretpolos, atšķirīgos lasījumos. Otra vilkme bija, ka ar šo mūziku un dzejoli vajadzētu kaut kādā veidā iesākt ceļu uz Lieldienu brīnumu.
Tā radās šis nogrieznis, kur ir šie divi Borisa Pasternaka dzejoļa lasījumi, programmā ir vēl vairāki citi mazi nogrieznīši, kas šo ceļu piepildīs ar blakus skatiem,” turpina Sigvards Kļava.
Interesanti, ka koncerta programmā ir iekļauti divi Pasternaka dzejoļa lasījumi, tāpat divi skaņdarbi ar katoļu psalmu un kanoniskiem tekstiem (Džeimsa Makmilana “Miserere” un Jura Karlsona “Ora pro nobis”), kā arī divu autoru darbi ar Svētā tēva Siluāna tekstiem (Ērika Ešenvalda "Es rakstu’’ un Alfrēda Momotenko "Klusēšanas noslēpums’’). Abi darbi koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu.
“Mēģinu tādu trijādību zīmēt. Cilvēciskā Borisa Pasternaka jauda, Svētais tēvs Siluāns un kanoniskie katoļu teksti,” atzīst Kļava.
Stāstot par Ērika Ešenvalda jaundarbu, Kļava atzīst, ka ir gandarīts, ka komponists piekritis izmantot tekstu krievu valodā.
“Mani priecē, ka viņš piekrita rakstīt krievu valodā, Svētā tēva Siluāna teksti ārkārtīgi uz labo un dziļo pusi ietekmēja mūzikas rakstības veidolu, man liekas šis ir atkal svarīgs un liels, un labs solis mūsu koru mūzikas kultūrā,” uzskata Kļava.
Diriģents norāda, ka katra valoda ir kā mūzika pati par sevi ar savu artikulācijas, tomēr krievu valodas, ortodoksālās valodas klātbūtne ienes mūzikai savu dziļumu, savu krāsu un piederības zīmi.
Vēl programmā skanēs armēņu komponista Tigrana Mansurjana “Divi skaņdarbi ar Avetika Isaakjana dzeju”. Šī autora darbi Kļavam ir īpaši tuvi.
“Izjūtu pašreizējā koncerta noslodzē ārkārtīgu nepieciešamību pēc viņa muzikālā rokraksta. Ar savu muzikālo auru, atmosfēru, kas viņa mūzikai raksturīga, viņa mani magnetizē,
gribēju šo koncertu vispār atklāt ar nevis tiešu parādījumu, bet ļoti tālu, tomēr ārkārtīgi svarīgas muzikālas un krāsiskas vīzijas klātbūtni. Mansurjana mūziku turpināšu likt programmās,” atzīst Kļava.
Tāpat būtiska nozīme ir koncerta vietas – Sv. Jāņa baznīcas Rīgā – izvēlei.
“Bieži ir tā, ka mēģinot studijās vai mēģinājumu telpās, mēs iedomājamies vienu, bet baznīcā notiek kaut kas cits. Bieži ir tā, ka baznīca atgrūž kādu muzikālu skaņdarbu. Tas pats ar koncertzālēm. Jāņa baznīca ar savu atmosfēru un skaisto skaņu rada mūziķim un ceru arī klausītājam pamatotu komforta sajūtu,” vērtē Kļava.
Kļava arī uzskata, ka koncerts 15. martā, kas ievada Ciešanu laiku, nav nosaucams ar regulāru Radio kora koncertu, bet tas aizvedīs līdz Lielās piektdienas un Klusās sestdienas notikumam un koncertam jau kopā ar orķestri “Sinfonietta Rīga” Rīgas Domā 19.aprīlī.
