Ieva Parša: Apbrīnojami, ka «Mesa mieram» arvien rod atbalsis

Britu komponista Karla Dženkinsa „Mesa mieram” ir skaņdarbs, kas kopš sava pirmatskaņojuma 2000.gadā iemantojis tik lielu popularitāti, ka, matemātiski rēķinot, gandrīz ik nedēļu tiek atskaņots kādā pasaules malā. Taču Latvijā Dženkinsa mesa nekad vēl nav skanējusi. Mūziķiem tā būs pirmā tikšanās ar šo skaņdarbu. "Tas ir apbrīnojami, ka šāds sāpīgs skaņdarbs arvien rod atbalsis," atzīst soliste Ieva Parša.

„Mesu mieram” Karls Dženkinss radīja 90.gadu nogalē, iespaidojoties no kara Kosovā, kas līdz pamatiem satricināja daudzu eiropiešu ilūzijas, ka mūsdienu Eiropai karš ir vēsture. Lai gan mesa tapusi kā britu kara muzeja pasūtījuma darbs, no pasaules koncertzāļu skatuvēm tā nepazūd jau 15 gadu, apliecinot cilvēku alkas pēc miera pasaulē, ko satricina arvien jauni kara draudi. Ideju par Karla Dženkinsa mesas atskaņojumu diriģents Mārtiņš Ozoliņš lolojis jau vairākus gadus.

„Šis principā ir skaņdarbs mieram. Tajā ir iekļauta gan katoliska mūzika, gan musulmaņu saucēja lūgšana, gan laicīgie teksti," stāsta diriģents. "Tas viss ir ar vienu mērķi – apvienot domas, idejas un spēkus mieram un labām domām, kas saistās ar to, lai pasaulē valdītu miers.”

Lai gan Latvijas klausītājiem Karla Dženkinsa vārds, iespējams, vairāk saistās ar viņa lieldarbu „Adiemus”, tieši „Mesa mieram” ir pasaulē visvairāk atskaņotais šī komponista darbs. Diriģents Mārtiņš Ozoliņš to skaidro gan ar Dženkinsa mūzikas demokrātiskumu, kas variē starp klasisko un populāro žanru, gan ar pārnacionālo vēstījumu, kas uzrunā cilvēkus visur pasaulē.

„Tās ir šīs vispārcilvēciskās lietas, kas satricina jebkuru – mūziķi, mākslinieku, strādnieku, valdības pārstāvi. Tās ir šīs kara šausmas un draudi, cilvēces iznīcinošais faktors, kas vienmēr nāk līdzi. Un tajos brīžos nav svarīgi, kas tu esi pēc profesijas, pēc pārliecības – šī ideja tevi pārņem no galvas līdz kājām. Un līdzīgi, es domāju, ir ar šo mesu – šī ideja ir ielikta iekšā, ir uzrunājoša un saprotama plašam klausītāju lokam,” turpina Ozoliņš.

Lai gan „Mesas mieram” pamatā ir klasiskā katoļu mesas struktūra, Dženkinss atļāvies arī daudzas atkāpes, kas piešķir darbam ekumenisku satvaru. Skaņdarba 13 daļās apvienoti teksti no dažādiem vēsturiskiem un reliģiskiem avotiem.

„Tā ir papildināta gan ar sākuma un beigu daļu, kur skan franču 15.gadsimta melodija. Otrā daļa ir musulmaņu saucēja lūgšana, iekšā ir motīvi no gregoriāņiem un teksti no psalmiem. Tai pašā laikā tie ir papildināti ar laicīgu dzejnieku rindām. Protams, ietverot visu iekšā, mēs nevaram īsti nodalīt, vai tā ir mesa vai tas ir rekviēms, vai tas ir stāsts par kādu notikumu. Tur ir apvienotas ļoti daudzas lietas. Taču būtiski ir tas, ka galvenajām lietām, ko komponists ir gribējis pateikt, izmantojot šo kanonisko tekstu, viņš ir izmantojis daļas, kas viņam ir šķitušas būtiskas,” skaidro diriģents.

Dženkinsa „Mesu mieram” atskaņos plašs mūziķu sastāvs – Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, pūtēju orķestris „Rīga” un solisti Ieva Parša un Ivars Cinkuss. Abiem solistiem šī ir pirmā satikšanās ar šo darbu. Mesas caurviju motīvs būs Ievas Paršas teicēja dziedājums.

„Man par Dženkinsa mūziku bija cits iespaids, jo līdz šim šo mesu, atklāti sakot, nemaz nezināju," atzīst Parša. "Es biju dziedājusi citu Dženkinsa lielas formas darbu [„Adiemus”], kas bija pilns ar dejiskām un pārdabiskām vīzijām, (..) bet šis ir pavisam savādāks skaņdarbs. Manuprāt, tas ir vairāk vērsts uz savu misiju, jo Dženkinss to ir rakstījis Kosovai. Tas ir apbrīnojami, ka šāds sāpīgs skaņdarbs arvien rod atbalsis.”

"Mesa mieram" nereti tiek dēvēta par mūsdienu mūzikas fenomenu un "pasaules mūziku", tajā kombinējas Rietumu pasaules mesas tradīcijas, balādes un tautas melodijas. Skaņdarba otrā daļa – musulmaņu sauciens uz lūgšanām – uzticēta Ivaram Cinkusam.

Jau vēstīts, ka Karla Dženkinsa „Mesa mieram” Rīgas Svētā Jāņa baznīcā izskanēs tieši 8.maijā, kad pasaule atzīmēs 70.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām. Vienlaikus tā būs arī lūgšana par mieru šodien, kad karš atkal kļuvis par realitāti pavisam netālu no Latvijas robežām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti