No 16. līdz 18. septembrim Cēsīs pulcēsies čellisti un čella mūzikas mīļotāji – jau astoto reizi tur norisināsies festivāls "Čello Cēsis". Tas ļaus arī ungāram Ištvānam Vardai savai koncertkartei pievienot Latviju. Mākslinieks uzstājies daudzās Eiropas un ASV koncertzālēs un dalījis skatuvi ar tādiem meistariem, kas komentārus neprasa – Andrāšs Šifs, Gidons Krēmers, Miša Maiskis, Vikingurs Olafsons un citi. Kā jau daudzi mūziķi, arī viņš var lepoties ar laureāta titulu augstākā ranga mūzikas sacensībās – ARD Starptautiskajā mūzikas konkursā (2014) un Pētera Čaikovska konkursā (2007), kur viņš arī vēlākos gados piedalījies žūrijas darbā. Vienlaikus Vardai ir Vīnes Mūzikas un skatuves mākslas universitātes mācībspēks, pārņemot šo vietu no izcilā čellista Heinriha Šifa. Kopā ar Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri Ištvāns Vardai koncertzālē "Cēsis" sanākušos iepazīstinās ar sava tautieša Andrāša Mihaja Čellkoncertu, bet nelielā pirmskoncerta sarunā iepazīstam pašu mūziķi.
Anete Ašmane-Vilsone: Ištvān, jūsu radošās dzīves ceļabiedrs ir čells. Šonedēļ Cēsīs notiks jau astotais festivāls, kas veltīts šim šarmantajam instrumentam. Kas jums pašam lika iemīlēt šo instrumentu, un kas, jūsuprāt, tā skanējumā uzrunā klausītājus?
Ištvāns Vardai: Man čells liekas vistuvākais cilvēka balsij, tas tiešām spēj dziedāt.
Es izvēlējos šo instrumentu, lai skaņās ietērptu savu iekšējo balsi, un čells spēj izpaust praktiski visu, ko vēlos.
Manuprāt, tas ir visērtākais un dabiskākais no visiem stīginstrumentiem. Kad tu to spēlē, tas pieskaras tavam ķermenim, tu vari sajust instrumenta rezonansi savā sirdī, tāpēc man ir viegli iedomāties, ka tas ierezonē ne tikai manu, bet arī klausītāju sirdis.
Kad jūs sapratāt, ka būsiet mūziķis? Vai tā bija apzināta izvēle vai drīzāk nejaušība?
Tas notika dabiski aptuveni 15 gadu vecumā. Sapratu, ka spēlēt un radīt mūziku ir kaut kas tāds, bez kā nevēlētos dzīvot. Tā kā savā čella spēlē progresēju, izlēmu pie šī instrumenta arī palikt.
Kas jūs būtu, ja nebūtu mūziķis?
Es būtu bagāts! (smejas) Bet, ja jokus liekam malā, es laikam būtu instrumentu meistars, jo man patīk strādāt ar koku. Varbūt es kļūtu par arhitektu. Vai arī abi.
Ir ļoti daudz skaistas mūzikas, kas rakstīta tieši čellam. Kas ir jums tuvākie skaņdarbi vai mūzikas stili?
Ir ļoti grūti nosaukt un izcelt kaut ko vienu. Tās noteikti ir Johana Sebastiana Baha svītas, Ludviga van Bēthovena sonātes un Antonīna Dvoržāka Čellkoncerts, bet man tuvs arī Roberts Šūmanis, Dmitrijs Šostakovičs un daudzi, daudzi citi.
Jums ir aktīva koncertdzīve, uzstāšanās seko cita citai dažādās pilsētās un valstīs. Kā jūs atpūšaties?
Jā, un es arī mācu, regulāri strādāju ar kamerorķestri, un man ir arī "startup" uzņēmums, tā ka šis ir ļoti labs jautājums! (smejas) Patiesībā es vienkārši cenšos naktīs kārtīgi izgulēties, un, kad esmu mājās, pavadu laiku ar saviem diviem bērniem un sievu. Man patīk arī padarboties mājā un dārzā.
Koncertā Cēsīs jūs atskaņosiet Andrāša Mihaja Čellkoncertu. Domāju, ka Latvijā šo vārdu dzirdējis retais. Kā jūs raksturotu viņa mūziku, vai tā Ungārijā ir populāra?
Arī Ungārijā vairāk ir zināms Mihaja darbs izglītības jomā, līdzīgi kā tas ir ar Zoltānu Kodāju, tikai kamermūzikas laukā. Kad viņš bija pedagogs Franča Lista Mūzikas akadēmijā, tas bija 1960. gados, tur mācījās visi tie ungāru mūziķi, kas vēlāk kļuva atpazīstami pasaulē. Viņa mūzikas zināšanas bija apbrīnojamas, un viņam bija arī lieliskas pedagoģiskās prasmes. Viņa Čellkoncerts ir rets dārgakmens mūsu mūzikā, tā vienlaikus ir izaicinoša un ļoti skaista mūzika, kas būtu jādzird katram.
Jūs pats esat ne tikai čellists un pedagogs, bet arī Franča Lista kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs un darbojaties kamermūzikas festivāla "KapostFest" veidošanā. Kā jums iet šajos amatos?
Regulārs darbs ar Lista kamerorķestri man sniedz daudz iedvesmas un māca mani būt akurātākam. Ir ļoti svarīgi skaidri un konsekventi izteikties, strādājot ar citiem mūziķiem.
Tā kā visi orķestra dalībnieki ir lieliski mūziķi, mēs viens otru attīstītām un izvēlamies realizēt projektus, kas mūs izaicina un padara par vēl labākiem mūziķiem.
Savukārt "KapostFest" vienmēr ir lieliska iespēja uz Ungāriju uzaicināt draugus un muzikālos domubiedrus, izbaudīt kopā spēlēšanu. Mums ir arī ļoti atbalstoša un sirsnīga publika. Tur man ir tikai viens noteikums – veidot tik interesantas un augstvērtīgas koncertprogrammas, lai man pašam būtu vēlme nopirkt biļeti.
