Baumaņu Kārlis dzimis 1835.gada 11.maijā tagadējā Limbažu novada Viļķenes pagastā. Izglītību ieguvis Cimzes skolotāju seminārā un pēc tam devies uz Pēterburgu, kur vairāk nekā 20 gadus strādāja par skolotāju. Šis dzīves posms arī bija viņa mūžā spožākais, taču zināms, ka viņam bijis svarīgi saglabāt arī savu piederību Latvijai.
„Kaut gan viņš dzīvoja vācu sabiedrībā, runāja franciski, runāja vāciski un krieviski, protams, dzīvodams Pēterburgā viņš meitām no Limbažiem speciāli atveda auklīti, lai viņa ar meitām runātu latviešu valodā,” stāsta Limbažu muzeja speciāliste Diāna Nipāne.
Daudz vairāk par Baumaņu Kārli nu būs iespējams uzzināt nule izdotajā muzikoloģes Zanes Gailītes grāmatā, kuras atvēršana notika svētku laikā.
Grāmatas autore stāsta, ka mūsu himnas autors bija ļoti interesanta personība – sabiedriski aktīvs, vienmēr gatavs citiem palīdzēt, viņš arī mudinājis kolēģus komponēt.
„Viņa kronis ir tā “Trimpula”, kas ir vīru kora dziesma, pat Jāzeps Vītols ļoti cienīgi apraksta un saka – jā, tas ir šedevrs. Kaut gan viņam jau īstas mācības kompozīcijā nekad nav bijis, bet viņš visur ir taustījies pats,” stāsta Gailīte.
Gatavojoties šai jubilejai, jau gada sākumā bija izsludināts arī sacerējumu un radošo darbu konkurss Latvijas skolās. Labākie skolēnu darbi nu apkopoti kalendārā, kas ir simboliski, jo savulaik arī Baumaņu Kārlis izdevis pirmo Baltijas kalendāru. Svētku rīkotāji atzīst – šoreiz vēlējušies pievērst pēc iespējas plašāku uzmanību.
„Viļķenes pusē šī jau ir tradīcija, bet, manuprāt, tā ir laba lieta, ka no visas Latvijas ļaudis sabrauc šeit, tieši Viļķenē, kur Baumaņu Kārlis ir dzimis un šo dzimšanas dienu svin tieši šādā te veidā,” saka projekta “Himnas goda diena” vadītāja Jolanta Borīte.
Himnas goda diena noslēdzās ar vakara koncertu, kurā gan Baumaņu Kārļa, gan citu latviešu komponistu dziesmas dziedāja 28 Latvijas kori.
