Pa ceļam ar Klasiku

"Svalbard Cabaret Night" - izaicinoša un pārdomas rosinoša pieredze

Pa ceļam ar Klasiku

Iedvesmojušies no Lidijas Auzas gleznām, Artis Gāga un Zigmārs Kirilko rada dejas izrādi

Zirgu iela. Ratniece. Pirmatskaņojums

Himalajos ir bīstami! Tuvojas Santas Ratnieces jaundarba pirmatskaņojums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

17. maijā Rundāles pilī, bet 18. maijā Zirgu ielas koncertzālē gaidāms kamermūzikas vakars, kurā tiks pirmatskaņots Santas Ratnieces jaundarbs "Uguns uz ledus", bet no klasikas zelta fonda - arī divu vecmeistaru jaunības opusi: Bēthovena Klavieru kvartets Domažorā un Brāmsa Otrais klavierkvartets Lamažorā. Kaut savstarpēji pazīstami jau labi sen, pirmo reizi kopā muzicēs Sandis Šteinbergs, Andra Dārziņa, Ēriks Kiršfelds un Herta Hansena.

Koncerta idejas autore ir pianiste Herta Hansena, un izejas punkts bijis Johannesa Brāmsa Otrais klavieru kvartets Lamažorā. Līdzās tam – arī jauneklīgais Bēthovens, kā arī Santas Ratnieces jaundarbs.

"Par Bēthovenu mēs mazliet strīdamies – runājam, ka jāspēlē tā, lai tas nekļūst par Mocartu, jo tas tomēr ir Bēthovens, kaut arī šis ir absolūts viņa jaunības darbs.

Bēthovens arī maziņš ir Bēthovens, tikai tas skaņu raksts ir ļoti tuvs Mocartam. 

Bet no kaut kā jau Bēthovenam bija jāmācās," spriež čellists Ēriks Kiršfelds un piezīmē, ka šādā kontekstā Santa Ratniece "izlec no šīs kompānijas" – jo saukt viņu par jauno īsti nevar, komponistes pieredze ir vērā ņemama.

Tieši šādā sastāvā viņi kopā muzicēs pirmo reizi. "Ar Sandi vairākus gadus viens otru pazīstam, uz vienas skatuves esam spēlējuši, bet ne vienlaicīgi," precizē Andra Dārziņa, kuru ilga radoša draudzība saista ar pianisti Hertu Hansenu.

"Santas Ratnieces darbs ir interesants – redzēsim, kā tas veidosies,” prāto altiste, kura Brāmsa kvartetu Lamažorā vēl nav spēlējusi. "Sākums asociējas ar kaut ko saulainu, bet tomēr tāds kā mākonītis šeit arī ir – tik sevišķa gaisotne pirmajās taktīs. Fascinējošs darbs!”

"Brāmsam ir krietna Šūberta ietekme, īpaši finālā. (..) Turklāt šis Brāmsa klavieru kvartets ir vienīgais mažorā, jo vēl viņam ir divi minorā – sol un do," piezīmē  Sandis Šteinbergs.

"Brāmss skan kā simfoniskais darbs! Intai Villerušai vēl pirms viņas nāves teicu, ka spēlēšu šo kvartetu. Viņa teica – nu tad kaifo... Jo lielais sastāvs dod brīvību visiem," atzīmē Hansena.

Sandis Šteinbergs kopā ar klavieru kvartetu RIX izspēlējis visus Brāmsa opusus, kas rakstīti klavieru kvartetam. "Bet pie šī opusa ķērāmies klāt kā pēdējā, jo tam ir sava grūtības pakāpe, jūtam lielu pietāti pret šo opusu," neslēpj vijolnieks.

Sacerēt jaundarbu īpaši šim sastāvam Santu Ratnieci mudinājusi Herta Hansena.

Mūzika mūs aizvedīs augstu Himalaju kalnos Tibetā, kur atrodas Svētais Kailaša kalns. Saulrieta laikā un dīvainā kārtā arī naktī kalns zaigo zeltā. Tā ir vizuāla ilūzija, gaisma parādās, izgaismo sniega un ledus klāto kalnu un atkal pazūd. Tiktāl – komponistes dotā programma.

"Domāju, efekts būs ļoti interesants, partitūrā redzam interesantas tehnikas. Man tā liekas brīnišķīga ideja, ka programmās ir ne tikai zelta klasika, bet arī jaundarbs no latviešu komponistiem. Šī tradīcija man šķiet brīnišķīga un vērtīga, domāju, mēs visi esam ļoti ziņkārīgi. Un tā mums visiem ir maza avantūra – iemācīties vienmēr kaut ko jaunu, un es priecājos par to," saka Andra Dārziņa, taču Sandis Šteinbergs ir piesardzīgs: "Partitūra tehniski izskatās profesionāli un pareizi uzrakstīta – par to cepuri nost.

Negribu atkal kritizēt jaunos komponistus, bet viņiem jāzina – ja viņi raksta klasiskiem instrumentiem, tad viņiem arī ļoti precīzi jāzina, kas tie par flažoletiem, vai tos var nospēlēt, vai tās skaņas, ko viņi uzrakstījuši, tiešām atbilst, un man ir pretenzijas pret to…"

"Varbūt Sandim ir taisnība, bet tur nemetu akmeni Santas dārziņā – tā ir mūsdienu komponistu problēma: mūsu piecu nošu līniju sistēmā pierakstīt to, ko viņi grib… Acīmredzot vajag izdomāt kādu jaunu nošu pierakstu," komponisti aizstāv Ēriks Kiršfelds.

"Klavieru faktūra Santai vienmēr man šķiet tāda lidojoša – viņas skaņdarbos vienmēr ir brīvība, elpa, tur nav tik ļoti precīzi jāspēlē, cik jāizjūt vilnis, ko šī mūzika sniedz," novērojusi Herta Hansena.

"Mums tā glezna jāpārvērš skaņās, tas ir mūsu uzdevums," – tā Sandis Šteinbergs.

"Bet vispār ir ļoti bīstami kāpt Himalaju kalnos. Arī mēs ceram, ka mēs varēsim tikt ne tikai augšā, bet arī lejā," smej Andra Dārziņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti