Misāle (lat.missale)
Romas katoļu baznīcas garīdzniekiem domāta grāmata, kurā apkopoti visas Baznīcas gada cikla lasījumu un lūgšanu teksti. Senākās misāles sastopamas jau agrīnajos viduslaikos, t.i., 6.–8. gs. (Guntars Prānis. Rīgas misāles dziedājumi viduslaiku Eiropas gregorisko tradīciju kontekstā. Promocijas darbs, 2015)
Rata lira izskatās visai neparasti – tai ir gan stīgas, gan taustiņi, gan vēl arī griežams rats, un lai tā veidotu harmoniski bagātu skaņu buķeti, viss ir ļoti meistarīgi jāsakoordinē.
Rīgas misāle (Missale Rigense)
Nav atrodams kā nosaukums pašā manuskriptā, taču ir ieviesies un tiek lietots lielākajā daļā 20.–21. gs. publikāciju, kurās grāmata pieminēta. Arī LU AB katalogā tā reģistrēta ar nosaukumu „Missale Rigense”.
Mūsdienās tā tiek sauktas arī nozīmīgas citu viduslaiku pilsētu katedrāļu misāles, piem., Lundas misāle (Missale Lundense) vai Turku misāle (Missale Aboense). Šādos gadījumos misāle reprezentē konkrētu lokālu liturģisko tradīciju. Rīgas misāles gadījumā tā ir Rīgas liturģiskā tradīcija vēlīnajos viduslaikos.
Citi tā laika Rīgas Doma vai citu Rīgas baznīcu liturģiskie manuskripti nav saglabājušies. Arī tāpēc šis dokuments ir uzskatāms par vienīgo avotu, kas vēsta par liturģisko dzīvi Rīgā viduslaikos. (Guntars Prānis. Rīgas misāles dziedājumi viduslaiku Eiropas gregorisko tradīciju kontekstā. Promocijas darbs, 2015)
"Par rata liru mēdz teikt tā, ka tā ir gandrīz vijole, bet ar tā saucamo mūžīgo lociņu, jo tiek griezts rats, un tas nodrošina nepārtrauktu skaņu. Tieši tā vilktā, skaistā pavadījuma skaņu nes arī tādu simbolismu sev līdzi. Senos laikos cilvēks uztvēra to kā Dieva klātbūtni savā dzīvē, proti, tā ir nemainīga, vienmēr klātesoša, gluži kā šī skaņa," skaidro Guntars Prānis.
Rata Liras skanējums ienes jaunu krāsu tikko klajā nākušajā „Schola Cantorum Riga” albumā, ierakstītā Rīgas Domā. Un ļoti labi saderas ar tā saturu, jo, proti, albumā iekļauts vissenākais nošu materiāls Latvijas mūzikas vēsturē, kas saglabājies līdz mūsdienām – psalmi no Rīgas misāles.
Rīgas misāles muzikālais materiāls
Rīgas misālē konstatējams salīdzinoši specifisks un citām Romas baznīcas misālēm netipisks fakts, kurš padara šo vēsturisko dokumentu īpaši saistošu mūzikas pētniekiem, proti, manuskriptā atrodami piecu gregorisko Proprium dziedājumu (In. Terribilis est, Gr. Locus iste, Al. Vox exultationis, Of. Domine Deus, Co. Domus mea) teksta un nošu pieraksti, kā arī 83 muzikālās marginālijas, kas sadalāmas divās lielās grupās – glosās, kas attiecas uz kultu un rituālu, un muzikālajos fragmentos, kas tiešā veidā norāda uz lokālas un dzīvas mūzikas tradīcijas klātbūtni kodeksa lietošanas kontekstā.
Blakus lūgšanu un lasījumu tekstiem atrodamie dziedājumu pieraksti veikti t.s. gotiskajā pakavnaglu notācijā.
Guntars Prānis senos 15.gadsimta dziedājumus uzracis Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Retumu fondā, rūpīgi izpētījis un izveidojis tā, lai tie atkal varētu skanēt šodien.
Viens no solistiem albumā ir Jānis Kurševs, dziedātājs uzskata, ka gregoriskie dziedājumi ir ceļš uz ideālo skaņu.
Albuma „Domus Mea” ierakstā līdzās "Schola Cantorum Riga” un solistiem piedalījās arī Rīgas Doma meiteņu koris „Tiāra”. Albuma prezentācijas koncerts notiks piektdien, 30.septembrī, Rīgas Domā, ar kuru "Schola Cantorum Riga" atzīmēs arī savu 20 gadu jubileju.
