Vakar ar vērienīgu ceļojumu laika mašīnā Latvijas mūzikas roka un popmūzikas attīstībā koncertā “Starp debesīm un zemi” mūziķis, pedagogs un komponists kopā ar klausītājiem un skatuves kolēģiem Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” nosvinējis 70. dzimšanas dienu.
“Es uz skatuves beidzu tādu aktīvo darbību vismaz 20 gadus atpakaļ, aizgāju pedagoģijā, un tad man uznāca kāre nosvinēt 50., 60. jubileju, un tagad - trīs lietas labas lietas,” pastāstīja Juris Pavītols. “Es sāku laikā, kad mums šeit skaitījās attīstītais sociālisms, un tur bija visādi ierobežojumi. Šīs visas mocības, tagad es to visu rādīšu – caur ko, kādiem ērkšķiem, zīmogiem, (ne)apstiprinājumiem, un tad neieteicamās dziesmas.”
“Es domāju, ka viņš ir izgājis cauri tam posmam, kas bija stingrākais, cenzētākais,
jo, kā nāca visi tie pēckara Staļina [laiki] un tas nokritums, tas terorisma nokritums lēni krita uz leju, un Juris vēl trāpīja, kad diezgan smaga cenzūra bija,” uzskata komponists Mārtiņš Brauns.
Leģendārās grupas “Līvi” izveidotājs un vēl daudzu citu muzikālo apvienību pamatlicējs, pedagogs un komponists 70. jubilejas reizē koncertzālē “Lielais dzintars” kopā ar domubiedriem skatītājiem sagatavojis nelielu ekskursu, kā no 70. gadu sākuma progresējusi Latvijas roka un popmūzika. Tiesa, tā pamatā - tikai paša radītie darbi.
“Viņa mūzika bija tā, kas gāja pa priekšu. Tāpēc viņš vienmēr patika jaunatnei, vienmēr uz koncertiem bija daudz cilvēku, un viņš man ir atmiņā kā pamatlicējs, progresīvs cilvēks, kā dumpinieks, varētu teikt,” uzskata koncerta skatītāja Daira Jēce.
Savukārt aktieris Juris Bartkevičs atcerējās: “Tajos laikos ar “Līvu” pirmsākumiem un Juri kā vienu no lielākajām autoritātēm Liepājas mūzikā Liepājas teātra jaunajiem aktieriem ļoti krustojās ceļi, viņš ar savu nosvērtību, mēs ar savu nenosvērtību, tas viss labi komponējās kopā, līdz tas viss rezultējās Imanta Kalniņa rokoperā “Ei, jūs tur!””.
Pats jubilārs gan neslēpa, ka mūsdienās dziesmas vairs tā nerakstot. “Man kaut kā sanāca tā, ka mana dzīve izveidojās tāda, ka šie aizliegtie teksti bija tie, kas mani interesēja tobrīd. Un tādiem tekstiem es arī rakstīju mūziku,” teica Pavītols.
