Sāgā viena no varonēm skumst pēc sava vikinga, kurš devies pāri jūrai. Romantiska un skaista stāsta līnija, jo kā gan var būt karš bez mīlestības, sarunā saka Ivars Lūsis. Viņam uzticēta roksāgas „Senā Kursa” režija. „Senā Kursa” nav parasts stāsts par vikingu un kuršu kaujām - to sarunā apstiprina arī režisors. „Stāsts ir mazliet bēdīgs, jo vikingi atbrauca pie kuršiem. Kurši dabūju mācību, bet vēlāk kurši izdauzīja tik daudz.. Tas bija tāds laiks, dzīves veids – veči karoja, kādu nokāva , sakropļoja. Viņi uz daudzām lietām skatījās vienkāršāk,” saka Lūsis.
Roksāga atklās vēsturiskus notikumus, kas lasāmi senislandiešu „Egila sāgā”. 12. – 13.gs. mijā tos aprakstīja islandiešu dziesminieks un valstsvīrs Snorri Sturlusons. Viens no šī stāsta un arī roksāgas centrālajiem notikumiem ir Lielā kauja – sirojums uz Kursu ap 920. – 925.gadu. Vikinga Egila lomā iejutīsies dziedātājs Ivo Fomins. „Esmu laupītājs, kurš izlaupa mājas. Iemīlas skaistajā meitenītē. Esmu skarbs, negants, bet tajā pašā laikā esmu romantiķis, man ir arī sirds,” savu varoni raksturo Fomins.
Mūziķim Andrim Ērglim atvēlēta kurša loma, kurš iemīlējies meitenē. Viņa vēstījums skarbuma pilns. Saimniekdēla draugi un ģimene ies bojā, turklāt puisi pametīs mīļotā.
Ar maigumu un jūtu pasauli vikingu un kuršu kauju skarbumu izkliedēs sieviešu tēli. Kuršu meitenes Mares lomā iejūtas soliste Paula Dukure. „Man personīgi patīk, ka stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem. Pēc tās Egila dienasgrāmatas. Uzvedums notiks laukā, domāju, ka būs skaisti,” saka Dukure.
Divu stundu ilgais muzikālais materiāls ir tiks spēcīgs un uzrunā, ka tas visticamāk neskanēs tikai vienu reizi – Grobiņas svētku laikā, tam varētu būt pēctecība, uzskata mūziķis un roksāgas teicējs Valdis Skujiņš. „Tas darbs, manuprāt, ir pārāk varens, tāds patiess. To būtu vērts uzlikt skatuves variantā. Šeit bija labi skolotāji, jo tie vīri, kuri ir autentiski tērps, viņi bija strikti, lai būtu tā, kā senāk. Arī vārdi – Egils, Mare, Torolfs – ir ņemti no šīs sāgas,” norāda Skujiņš.
Grobiņa ir senākā rakstos precīzi minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā. Ap 650.-800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela skandināvu apmetne. Pa Ālandes upi un Liepājas ezeru toreiz bija iespējama kuģu satiksme ar Baltijas jūru, tāpēc līdz Liepājas dibināšanai Grobiņa bija galvenā jūras tirdzniecības osta Kurzemes dienvidos. Šogad vikingu festivālu un pilsētas svētkus papildinās vērienīgs roksāgas „Senā kursa” pirmatskaņojums.
