Sarunas ar komponistu teju gada garumā fiksējis publicists Otto Ozols, bet materiālu sakārtojusi redaktore Gundega Blumberga. Grāmatu papildina foto liecības, no kurām īsts atradums ir Ata Ieviņa fiksētie mirkļi.
Atvēršanas svētkus grāmata piedzīvos trešdien, 20.jūnijā. Grāmatas pamatu veido publicista Otto Ozola sarunas ar komponistu Mārtiņu Braunu, veiktas ilgākā laika periodā. Pēc tam apjomīgo ierakstu materiālu izrediģēja un sakārtoja Gundega Blumberga. Apjoms bija tik milzīgs, ka sākotnēji viņa bažījās, kā to varēs ietilpināt grāmatā, bet tagad atzīst – šāda dziļāka Mārtiņa Brauna iepazīšana bijis ļoti interesants un vērtīgs process.
“Īstenībā es viņiem abiem esmu ļoti pateicīga, jo es varēju “dzīvoties” ar Mārtiņu Braunu kopā apmēram pusgadu un tas ir diezgan liels baudījums,” atzina Blumberga.
Blumberga pati personiski nepazīst Mārtiņu Braunu, viņai arī nav bijis pieņēmumu, kāds viņš ir kā cilvēks, kā personība, bet tagad caur sarunām iepazīts – viņš pirmām kārtām savaldzinājis ar savu tiešumu, patiesumu un godīgumu visās izpausmēs.
“Man ļoti mīļš ir teiciens – aprobežosimies ar maksimumu. Tas nozīmē, ka cilvēks dara visu, kas tai brīdī ir viņa iespēju robežās, un izliek sevi ārā, netaupot jebkurā rīcībā,” stāstīja grāmatas redaktore. “Man liekas, šī devīze ļoti labi raksturo Mārtiņu, jo viņš visā ir patiess līdz galam.
Un tā man liekas šo laiku lielākā vērtība, ka cilvēks nedomā par to, kā viņam vajadzētu rīkoties, lai izskatītos labi uz ārpusi, vai kā viņam vajadzētu domāt vai kā viņam vajadzētu izteikties, lai viņš gūtu panākumus. Ka cilvēks ir patiess, godīgs un dabisks līdz galam.”
No sevis Gundega Blumberga grāmatā neko klāt nav likusi, viss izlasāmais ir tikai Mārtiņa Brauna paša tiešā runa. Tikai sakoncentrēta, atmetot visu lieko.
Grāmatā komponists stāsta par savu dzīvi no bērnības līdz pat šodienai, īpaši izceļ savā dzīvē nozīmīgus cilvēkus, dalās savā redzējumā par dažādām mūzikas un dzīves parādībām, arī savām mīlestībām, kaislībām un attiecībām ar Dievu.
“Viņš runā par pilnīgi visu, un mani izbrīna tas, ka viņš domā visu laiku,” uzsvēra Blumberga. “Jo mūsdienās ir arī tā, ka cilvēki kaut kur skrien visu laiku, bet viņi nedomā. Viņi nedomā par dziļākām, eksistenciālām vai vispārības lietām.
Bet Mārtiņš ir atradis laiku un domājis par ļoti daudzām lietām – par ticību, par godīgumu, par nodevību, par izturību, par varonību. Un viņa skatījums ir man patiešām ļoti tīkams. Man šis cilvēks – Mārtiņš Brauns – ļoti patīk”.
Mārtiņa Brauna stāstījumu raksturo arī tas, ka viņš daudz piemin un izceļ arī citu cilvēku lomu un devumu savā dzīvē. Viņu vidū ir gan viņa vecāki un vecvecāki, gan viņa pedagogi un, jo stingrāki un tirāniskāki, jo Mārtiņa vērtējumā labāki.
Gan arī tādas pazīstamas personības kā Juris Podnieks, Broņislava Mārtuževa, Uģis Brikmanis, Niks Matvejevs, arī pirmā sieva Iveta, meita Austra un tagadējā dzīvesbiedre Juta, ko viņš dēvē par savu patvērumu, savu mieru un sargeņģeli.
Grāmatu papildina ar fotogrāfijas, no kurām īsts atradums bijis fotogrāfa Ata Ieviņa fiksētās, jo pats Brauns nekad nav krājis savas bildes vai kā citādi aizrāvies ar savas dzīves dokumentēšanu, stāstīja izdevēja Iveta Mielava.
“Pats Mārtiņš atzīst, ka savas fotogrāfijas ir izdāļājis pa labi, pa kreisi, un tik tiešām tā arī bija, un mēs bijām diezgan lielās sprukās, kā tad to visu vizualizēt, un, lūk, kad saņēmām no Ata viņa bildes, kurās ir Mārtiņa būtība – viņa acis, viņa raksturs – tās papildināja lieliski šo izdevumu,” pastāstīja Mielava.
Grāmatas nosaukuma “Saule. Mārtiņš. Daugava” autors ir Otto Ozols, un arī Iveta Mielava atzīst – Mārtiņam Braunam tas ļoti labi piestāv.
“Pērkons – tā ir bieži vien enerģija, kas attīra, veldzē un ko mēs sausuma periodā tik ļoti gaidām,” pārdomās dalījās Mielava. “Es domāju, ka Mārtiņam piestāv šis vārds, jo viņš ir ārkārtīgi dedzīgs uz skatuves, viņš dzīvo, “deg” par savu mūziku, jā, es domāju – viņš varētu būt īsts Pērkons.”
Mārtiņa Brauna sarunu grāmata “Saule. Mārtiņš. Daugava” atvēršanas svētkus piedzīvos trešdien mūzikas namā “Daile”.
