"Kā jau tādās reizēs, neiztiek bez dažādiem starpgadījumiem. Šoreiz starpgadījums, protams, notika ar koncerta aizkavēšanos. Tas nu tā, bet intervijā pēc mēģinājuma Iveta Apkalna stāstīja, ka slavenajām digitālajām ērģelēm nereti gadās tādi „fēlerīši”, ka kaut kas vienkārši ņem un apklust. Tā viņai ir gadījies arī Berlīnes filharmonijā - kāds tembrs vienkārši neskan. Viņa saka: „Es pacēlu roku diriģentam un parādīju, un tad es paskatījos – tur ir tāds touchscreen, izvilku atvilknīti, ” jo viss ir digitāls un elektronisks, „un pēc desmit sekundēm mēs atsākām”,” sarunu ar ērģelnieci atstāsta Vaivode, norādot, ka atklāšanas koncertā Rēzeknē ķibele ar digitālajām ēŗģelēm bijusi nopietnāka.
"Tas bija otrās daļas pats sākums, kad Ivetai vajadzēja spēlēt, pirmās lappuses beigās – mēs to varējām labi redzēt, jo tuvu sēdējām – trešais manuālis vienkārši neskan, atsakās. Un Iveta atkal paceļ diriģentam roku. Varbūt tomēr, tomēr… Bet tomēr nekas. Tad vajadzēja, protams, mainīt visu koncerta programmu. Vajadzēja sākt ar Vestarda spēlēto Rahmaņinova Rapsodiju. Tas varbūt mazliet patraucēja noskaņu izjust šo skaņdarbu līdz galam, jo visi droši vien drudžaini domāja, kas tagad notiks ar tām ērģelēm. Ērģeles tika nonestas no skatuves, aizkulisēs labotas un domājām, vai tā Iveta nāks vēlreiz, vai nebūs.”
Tomēr arī ķibeles ar tehniku un izmaiņas programmā nav traucējušas izbaudīt lielisko koncertu. Uzsverot, ka programmas veidošanas varianti ir neskaitāmi, Vaivode tomēr norāda, ka jaunajā koncertzālē gribējies izbaudīt tīru orķestra akustisko skanējumu, tāpēc, iespējams, divu atšķirīgu koncertu rīkošana arī būtu labs variants.
„Varianti ir neskaitāmi, kā veidot un organizēt programmu. Var jau būt, ka to varēja dalīt divos vakaros. Vienu – amatieriem un savējiem, bet otru – akadēmiskās mūzikas koncertu, lai izbaudītu akustisko koncertzāli visā pilnībā, jo gribējās dzirdēt tīru orķestra skanējumu," qatzīst Vaivode, tomēr augstu novērtē gan pašu jaunizveidoto vidi, gan koncerta rīkošanu.
„Skaidrs, ka šī ēka ir svaigs un pamatīgs akcents visā pilsētas ainavā, un tas veido brīnišķīgu salu kopā ar mākslas skolu „Zeimuļs”, kas tur jau ir, ar kultūras namu, kas vēl top, ar brīvdabas estrādi starp veco kultūras namu un jauno koncertzāli,” iespaidos dalās Latvijas Radio 3 – "Klasika" direktore, paužot cerību, ka jaunā telpa tiks funkcionāli apdzīvota ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses.
„Šķita ļoti simpātiski, ka koncepcijas autori tomēr ir mēģinājuši balstīties arī uz saviem autoriem. Ilona Rupaine ir rēzekniete, un dziesmu spēle „Ķēniņmeita” bija viņas lolojums, protams, kopā ar daudziem kolēģiem. Un tas, ka tika iesaistīti visi amatieru kolektīvi, mazi bērni, mammas un tēti, un vecmāmiņas, un klausītāju zālē pirmajā vakarā noteikti arī bija radinieki, - tas radīja tādu ļoti, ļoti lielu kopības sajūtu. Cilvēki bija tik ļoti rūpīgi gatavojušies tam visam. Man šķiet, ir svarīgi parādīt, ka zāle nav domāta tikai elitārai cilvēku izlasei, bet, ka zāle ir pašiem rēzekniešiem.”
Kā iepriekš vēstīts, Latgales vēstniecības "Gors" atklāšanas koncerts notika 29. un 30. maijā. Koncerta pirmajā daļā tika izrādīta dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Uzvedumā piedalījās ap simt personu - lielākoties bērni un jaunieši no Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas un mūzikas skolas, pilsētas koriem, deju kopām "Dziga" un "Dziguči", folkloras kapelām, kā arī citi kolorīti Latgales mākslinieki.
Koncerta pirmās daļas veidošanā iesaistījās plaša un daudzveidīga radošā komanda: uzveduma koncepciju, scenāriju un režiju veidoja Uģis Brikmanis un Orests Silabriedis, mūziku komponēja un aranžēja rēzeknieši Ilona Rupaine un Einārs Lipskis, uzveduma tekstus rakstīja Raibīs Suņs (Oskars Orlovs), kustību konsultants bija horeogrāfs Ilmārs Dreļs, vokālā sadaļa bija uzticēta diriģentei Andai Lipskai, skatuves veidols - Latvijas Nacionālā teātra scenogrāfam Aigaram Ozoliņam bet tērpus uzvedumam veidoja Rēzeknes Tautas teātra māksliniece Ināra Apele.
Koncerta otrajai daļai bija paredz;ēts atklāt akustiskās koncertzāles iespējas dažādos žanriskos un stilistiskos spektros: koncertflīģeļu "Steinway&Sons", kora, ērģeļu un simfoniskā orķestra skanējums. Koncerta otrajā daļā piedalījās Liepājas Simfoniskais orķestris (diriģents Atvars Lakstīgala), ērģelniece Iveta Apkalna, pianists Vestards Šimkus, kā arī citi mākslinieki. Īpaši atklāšanas koncertam kopkorī savas skanīgās balsis savienoja dziedātāji no Rēzeknes, Daugavpils un Cēsu koriem. Koncertā uzstājās solisti Guntra Kuzmina (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass) un citi.
