Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Purvīša balvas 2. ceturkšņa nominanti

Imantdienās godina dzejnieku Viku

Godinot dzejnieku Viku, izskanējušas ikgadējās Imantdienas

Leģendārās “Imantdienas” jau vairāk nekā 40 gadus godā tur komponista Imanta Kalniņa daiļradi un pulcē skatītāju simtus vai pat tūkstošus. Šogad apaļajā astoņdesmitajā jubilejā tika sumināts komponista brālis, dzejnieks Viktors Kalniņš, tautā plašāk pazīstams kā Viks. Tāpēc koncertā visvairāk iekļauti skaņdarbi, kas tapuši abu brāļu sadarbībā. Pats dzejnieks saka, ka dzeja viņam ir gēnos un, ja ir vēlme rakstīt, vajag tikai gaidīt ideju.

“Mums bija tā laimīgā bērnība, kad laika nepietika visu izdarīt, ko gribējās izdarīt, toties bija ārkārtīgi daudz brīva laika, un tad mēs ļāvām savai fantāzijai vaļu,” stāsta Imants Kalniņš. Komponists nezina atbildi uz jautājumu, kāpēc brālis sāka rakstīt dzeju. “Tas vienkārši tā – tev tur jāiet pa to taku un tu ej.”

Savukārt pats jubilārs saka, ka rakstīšana viņam ir gēnos.

“Tas ir gēnos, pavisam vienkārši. Manā pasaules pieredzē, kas jau ir sakrājusies diezgan pamatīgi, nepastāv tāds jēdziens kā neizprotamas, mistiskas un maģiskas lietas. Viss ir izprotams un skaidrs,” saka Viks. “Saskaņā ar manu pieredzi, ja ir vēlme rakstīt, vajag tikai gaidīt ideju.”

Imantdienu koncertā Cēsu pils parka estrādē neatņemams viesis ir Imanta Kalniņa izveidotā grupa “Turaidas roze”, īpaši gatavojot programmu, kurā skan dziesmas ar Vika vārdiem.

“Es ar šo mūziku dzīvoju jau vairāk nekā 30 gadus. Man tā mūzika ļoti patīk, iedvesmo, viņa mani stiprina, dod man spēku, laimes sajūtu un es esmu ļoti laimīga, ka joprojām dziedu Imantdienās,” atzīst dziedātāja Olga Rajecka. “Es jūtu, ka viņam tā dzeja ir [par to, lai] novērtējam katru brīdi, katru mirkli, ka esam šeit.”

“Galvenais, ka no viņa strāvo patiesība, šis īstums,” uzsver dziedātājs Uģis Roze. “Viktors Kalniņš savā ziņā ir ģeniāls dzejnieks, viņam nav tādas vienkāršas rīmes, viņam ir teksti, viņam ir stāsts par patiesību, stāsts par cilvēka dzīvi, stāsts par attiecībām.”

“Vēstījums vienmēr un visur ir bijis tāds, manuprāt, gan viņam, gan man – runāt par tādu pasauli, kādu es gribu piedzīvot. Runāt par tādu pasauli, kādu es to vēlos, tas ir gan Vikam, gan man,” norāda Imants Kalniņš. “Tas ir mūzikas, dzejas un vispār mākslas uzdevums - radīt paralēlu realitāti, citu, labāku par šo.”

“Viss ir cilvēka sirdī, visi lielie jautājumi rodas cilvēka sirdī, un arī visas atbildes uz lielajiem jautājumiem var atrast cilvēka sirdī,” saka dzejnieks.

Un to sajūt skatītāji. Vieniem šīs jau ir divdesmitās Imantdienas, citiem tikai pirmās. Tieši šogad Imantdienās divdesmito darbības jubileju svinēja grupa “Autobuss debesīs”, pēc ilgāka pārtraukuma dziedot pirmo grupas programmu “Viņa pastarā diena” ar Vika vārdiem. 

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti