Gētes institūts sāk Vāgneram veltīt lekciju un filmu ciklu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Šogad visa muzikālā pasaule svin Riharda Vāgnera 200. gadadienu. Arī Gētes institūts Rīgā, sākot no otrdienas, piedāvās lekcijas, filmas un vēl citus pasākumus, veltītus diženajam vācu komponistam. Gētes institūts iesaistījies  starptautiskajā interneta projektā „Mans Vāgners”, cenšoties izzināt, ko Vāgners un viņa radošais mantojums nozīmē mūsdienu Latvijas cilvēkiem.

Vāgnera divsimtgadi pieminot, centrālais Gētes institūts Minhenē rosinājis dažādas pasaules valstis iesaistīties projektā „Mans Vāgners”. Tā mērķis ir uzzināt, ko Vāgners un viņa mantojums nozīmē tieši mūsdienu cilvēkam. Šai saistībā izveidota speciāla interneta mājas lapa, kurā redzam, ka Beļģijas mākslinieki, piemēram, izveidojuši modernās dejas izrādi, balstītu Vāgnera mūzikā, bet kāds ķīniešu mākslinieks Vāgnera mūzikas iespaidā radījis impresionistiskas gleznas.

Projektā iesaistījies arī Gētes institūts Latvijā, kas savukārt izveidojis videomateriālus ar intervijām, kurās uzzinām, ko Vāgners nozīmē dažādiem inteliģences pārstāvjiem un arī nejauši Vecrīgā, Vāgnera ielā sastaptiem cilvēkiem. Projekta autore Latvijā Antra Balode stāsta, ka viņa bijusi patīkami pārsteigta par Rīgas ielās sastapto cilvēku atbildēm: „Tādas īsti aplamas atbildes mēs pat nesaņēmām. Man pašai vislielākais prieks bija par gados jauno publiku, bija pat pusaudži, un ikviens no viņiem varēja sasaistīt gan Vāgneru ar mūziku, gan Vāgneru ar operu, gan Vāgneru ar Vāgnera ielu”.

Līdzās ielu sarunām ierakstītas arī intervijas ar dažādu nozaru inteliģences pārstāvjiem par viņu attieksmi pret Vāgneru. Viņu vidū vēsturnieks Kaspars Kļaviņš, kurš Vāgneru vērtē kā cīnītāju par taisnīgu sabiedrību, kurš ļoti precīzi atmaskoja naudas varu pasaulē un drosmīgi un dedzīgi cīnījās pret to:

„Vāgners bija ļoti stingri saistīts ar noteiktu vērtību sistēmu, par kuru arī iestājās. Mūsdienu konjunktūras apstākļos tādu cilvēku ir ļoti maz. Ļoti maz ir tādu mākslinieku - cīnītāju, kas cīnās par patiesajām vērtībām. Vāgners viņiem būtu īsts pretstats”.

Dramaturgs Lauris Gundars, kurš sarakstījis lugu par Vāgnera laiku Rīgā, akcentē arī Vāgnera drosmi būt ambiciozam itin visā: „Ka vajag maksimāli labāko, augstāko, platāko, un, protams, ir jābūt maksimāli parādos, ka ir jāslīcinās gandrīz vai… Protams, tas dažbrīd nemaz nav simpātiski, un Vāgners arī nepatika daudziem, bet tai pašā laikā šī nebaidīšanās būt ambiciozam ir ārkārtīgi forša”.

Videomateriāli ar intervijām skatāmi Gētes institūta Rīgā mājas lapā, un tie iekļaujas kopējā starptautiskajā Vāgneram veltītajā projektā „Mans Vāgners”.

Līdzās šim projektam Gētes institūts šogad rīkos vēl virkni pasākumu, un jau šovakar un rīt Gētes institūtā Rīgā varēs klausīties divas Minhenes profesora Zigfrīda Mauzera lekcijas par Vāgnera daiļrades ietekmi uz kino mūziku. Izrādās, tā ir ļoti liela, atrodama kā nacisma propagandas filmās, tā vēlāk arī Eiropas un arī Holivudas produkcijā, stāsta Antra Balode:„Tas interesantākais ir tas, ka Mauzera kungs nevis tikai teorētiski stāstīs, bet viņš pats spēlēs klavieres, demonstrēs piemērus, tāpat tiks rādīti fragmenti no filmām, kurās šī mūzika ir jūtama”.

Minhenes profesora lekcijas šodien un rīt varēs klausīties Gētes institūtā Rīgā, un ieeja uz tām ir brīva. Ceturtdien savukārt kinoteātrī „Splendid Palace” demonstrēs Vernera Hercoga filmu „Pasaules pārvēršanās mūzikā”, kurā režisors ielūkojies slavenā Baireitas Riharda Vāgnera festivāla aizkulisēs un centies izdibināt Vāgnera operu mistēriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti