Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Festivālā skan pareizticīgo garīgā mūzika

Intervija ar Māri Ošleju

Garīgās mūzikas festivālā šogad - tradīcijas, jaundarbi un klasika

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" izauklētais Garīgās mūzikas festivāls ir viens no gada redzamākajiem muzikālajiem notikumiem Latvijā. Šogad tas skanēs astoņpadsmito reizi, no 18.augusta līdz 5.septeimbrim piedāvājot piecus koncertus - četrus Rīgā un vienu Liepājā.

Intervijā "Rīta Panorāmā" Valsts akadēmiskā kora "Latvija" direktors Māris Ošlejs par aizvadītajiem 18 gadiem  saka: "Esam mainījušies, bet vairāk esam arī ieguvuši savas tradīcijas. Šīs tradīcijas mūsu klausītāji varēs arī dzirdēt un redzēt festivālā. Tradicionāli festivālā ir pirmatskaņojumi, ko mēs pasūtām Latvijas komponistiem, tradicionāli festivālā ir goda komponists, šoreiz no Izraēlas - komponiste Betija Olivero, tradicionāli mums ir kāds no klasiskajiem skaņdarbiem - šoreiz tas ir Antona Bruknera skaņdarbs, ko mēs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu izpildīsim festivāla noslēgumā. Ir arī tāda tradīcija, ka pie mums viesojas Inga Kalna, tas gan vairāk bija festivāla pirmajos koncertos, bet pēc vairāku gadu pārtraukuma viņa viesosies kā viena no vadošajām solistēm."

Māris Ošlejs norāda, ka šo gadu laikā izveidojies arī savs klausītāju loks: "Strādājot ar savu auditoriju, mēs cenšamies iepazīstināt ne tikai ar klasiskām vērtībām, bet arī ar jaunām partitūrām, kas tikko radušās pasaulē, un tā pie mums ir viesojušies tādi komponisti kā Džons Taveners, Gija Kančeli un daudzi citi ar saviem jaunajiem skaņdarbiem."

Jautāts, vai šo 18 gadu laikā mainās arī pati garīgā mūzika, Ošlejs norāda: "Garīgā mūzika ir daudzplākšņaina. Es domāju, ka to nevajadzētu ielikt kādā noteiktā kastītē, ierobežojumos. Latviešu komponisti cenšas robežas paplašināt."

Kā vēstīts, šogad festivālam jaundarbus radījuši Jēkabs Jančevskis, Jānis Aišpurs un Rihards Zaļupe. Raksturojot skaņdarbus, Māris Ošlejs atklāj, ka Jānis Aišpurs savā jaundarbā dodas austrumu virzienā un par pamatu ņem Turcijas garīgās vērtības, Rihards Zaļupe dodas vēl tālāk un skatās uz iedvesmu rod Sibīrijas tautas burjatu mūzikā, savukārt Jēkabs Jančevskis dodas uz Lietuvu.

"Mums kā rīkotājiem ir ļoti interesanti ar šīm partitūrām strādāt. Sākumā uzrunājot šos komponistus, kaut kādas iezīmes jau sapratām no Jēkaba Jančevska puses, bet komponistiem tika dota pilnīga brīvība - kāds ietekmējās no tekstiem, kāds meklēja saknes savā izcelsmē. Šis radošais process vienmēr ir ļoti interesants. Mūsu nosacītais rāmis ir, ka tekstam ir jābūt saistītam ar cilvēku garīgo pasauli," skaidro Ošlejs.

Garīgās mūzikas festivālam pasūtītie darbi aizceļo arī tālāk pasaulē. Kā piemēru Ošlejs min Ērika Ešenvalda "Passion and Resurrection", kas pērn Lieldienās skanējis piecās dažādās koncertzālēs trīs dažādos kontinentos - Austrālijā, Ziemeļamerikā un Eiropā.

Garīgās mūzikas festivālā šogad Valsts akadēmiskais koris "Latvija" atskaņos arī Izraēlas garīgo mūziku. Kā norāda kora direktors, koris Izraēlā viesojies jau trīs reizes, un tur sastapti sadarbības partneri.

"18 gados festivālā nekad nav bijis mazāk par pieciem, septiņiem koncertiem. Garīgās mūzikas kopējā pasaule ir milzīga. Mēs cenšamies nekad neatkārtot kādu programmu, kas festivālā jau ir skanējusi," uzsver Māris Ošlejs.

Kā vēstīts, 18.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla koncerti skanēs 18. un 25.augustā Rīgā, 27.augustā Liepājā, kā arī 28.augustā un 5.septembrī Rīgā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti