Koncerts būs muzikālu un vizuālu rakstu meditācija, kas atjaunotās VEF Kultūras pils vestibilā ietvers klausītājus no visām pusēm.
Grupu "Putni" allaž esam asociējuši ar tās līderi – māksliniecisko vadītāju Antru Dreģi, tāpēc viņas teiktais mazliet pārsteidz: "Stāsts ir interesants – es neesmu grupas dibinātāja…
Mani pieaicināja brīdī, kad vajadzēja uzstāties konkursā Somijā – bija nepieciešams otrais alts un pie viena arī kāds, kurš pamāj ar galvu, kad dziesmu sākt un arī beigt.
Tā nu pievienojos, paliku, un neviļus sanāca tā, ka kļuvu par grupas vadītāju – tā galvas māšana laikam bija pietiekoši pārliecinoša, lai pārējie man uzticētu grupas tālāko stratēģisko virzību," pasmaida Antra Dreģe un neslēpj – pašai esot grūti noticēt, ka pagājis jau ceturtdaļgadsimts. "Droši vien tas bijis iespējams tāpēc, ka visu laiku bijis interesanti, aizraujoši – bijis daudz darba un ļoti daudz ideju, un galvenokārt tāpēc, ka bijuši arvien labāki dziedātāji.
Tas kopā radīšanas prieks nekad nav atslābis – transformējies vienā vai otrā virzienā.
Radošā dzirksts ir galvenais iemesls, kāpēc iespējams ilgu mūžu nodzīvot kopā."
Agnese Urķe ir viena no "Putnu" dalībniecēm kopš 2012. gada. Kas viņai šķiet svarīgākais, dziedot "Putnos? "Tas, ka nav garlaicīgi! Man svarīgi, lai vietas, kur piedalos, un lietas, ko daru, mani nenogurdina – lai ir interesanti, lai ir izaicinājums. Man patīk sevi attīstīt, un „Putnos” vienmēr jābūt formā, jāmāk dziedāt, par sevi jārūpējas. Mūsu programmas ir izaicinošas – no viduslaikiem līdz mūsdienu kameroperām. Gan vokāli, gan teatrāli tas ir viens liels izaicinājums – pie "Putniem" mani visu laiku pietur attīstība!”
Antra Dreģe nevairās būt atklāta: "Pirmkārt, man nekad nav bijis svarīgi parādīt sevi vai grupu – demonstrējot, kādus nu tik olimpiskos rekordus varam sasniegt un kā sevi parādīt.
Man svarīgāka ir pati mūzika un tās skanējums nekā tas, kā izskatāmies vai sevi apliecinām.
Grupā valda veselīgs klimats, kas mudina darīt labāk un labāk – var teikt, ka viena otrai palīdzam un viena otru uzturam."
"Putniem" oriģinālmūziku rakstījuši daudzi autori, un Dreģe stāsta, ka daudzi veiksmīgi un ilgtspējīgi skaņdarbi radušies tieši kopā ar instrumentiem: "Arī jubilejas koncertu gatavojot, ar komponistiem pētījām gan telpu, gan apspriedām, kurus instrumentus varētu izmantot.”
Koncertuzvedumā, kas tapis sadarbībā ar vienu no šībrīža pieprasītākajiem un oriģinālākajiem mūzikas pasākumu režisoriem Robertu Rubīnu un "Spēlmaņu nakts" balvas ieguvēju, gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani, piedalīsies vokālās grupas "Putni" 11 dziedātājas un četri mūziķi instrumentālisti: Anda Eglīte (kokle), Ivars Ozols (kontrabass), Valters Līcis (vibrofons, perkusijas) un Ainārs Šablovskis (duduks).
Programmā "Ornamenti" skanēs klausītāju iemīļotais Marinas Gribinčikas cikls balsīm un instrumentiem "Piektais gadalaiks", kā arī Georga Pelēča, Selgas Mences, Līvas Blūmas, Annas Veismanes un zviedru komponista Mortena Jansona (Mårten Jansson) īpaši šim koncertam radītie jaundarbi.
Viena no jaundarbu autorēm Anna Veismane smej, ka ar grupas dalībniecēm "saostījušās" šī gada februārī, kad viņa rakstījusi latviešu mūzikas aranžējumus. Tagad speciāli jubilejas reizei tapis skaņdarbs "Šatum".
"Rakstīt oriģinālmūziku ir kas cits,” atzīst komponiste. "Ilgu laiku nebiju rakstījusi savu mūziku – tāpēc bija jāpadomā, kāda esmu šodien, kāda ir mana valoda, kā gribu rakstīt.
Līdz šim esmu gājusi dzejas pavadā – ļoti daudz to lasu, un mūzika ir bieži radusies dzejas vai prozas iespaidā. Šoreiz ir tā, ka skaņdarbā ir tikai viens vārds – "Šatum". Tas ir Ingas Gailes dzejolis, no kura izraudzījos vienu vārdu, ļāvos fonēmu un zilbju skanējumam.
"Ša" ir kaut kas atvērts. "A" – kā kliedziens, sauciens. Tāpēc manā darbā ir arī sitaminstrumenti. "Š" ir kas noslēpumains, bet "Tum" – kaut kas apslēptāks, skaņa veidojas kaklā. Svarīgi bija arī akcentēt, ka katra dziedātāja ir kā soliste, personība.”
