"Salve" ir bijusī latviešu instrumentālās rokmūzikas grupa, kas tika radīta Jelgavā 1978. gadā no estrādes ansambļa "Salve". To izveidoja Egils Pētersons un Uģis Prauliņš. Grupa izpildīja eksperimentālu, instrumentālu mūziku, apvienojot dažādus mūzikas stilus – ārtroku, džezroku un indie. Grupa pastāvēja līdz 1987. gadam un vairākkārt guva panākumus konkursā "Liepājas Dzintarā", kā arī maestro Raimonds Pauls tai izteicis atzinību. Laika gaitā grupas sastāvs ir mainījies: tajā ir spēlējuši arī Juris Kulakovs, Normunds Šnē, Valts Pūce, Māra Birziņa, Guntars Račs, Andris Alviķis u. c.
Jelgavas Kultūras nama ansamblim "Salve" diemžēl nav saglabājies daudz skanisku liecību. Ģitārists un dziesmu autors Egils Pētersons, kas bija "Salves" dalībnieks kopš 1975. gada līdz pašām ansambļa beigām, stāsta, ka pāris studijas ierakstu tapuši, taču to kvalitāte tika atzīta par sliktu. Toties viņš ir izveidojis portālā draugiem.lv sadaļu, kur klausāmi "Salves" 80. gadu sākuma skaņdarbi. Grupai ir patiesi bagāta biogrāfija, iegūtas balvas pašdarbības mūziķu tarifikācijas skates finālos un ļoti daudzveidīgs dalībnieku sastāvs.
"Vienreiz mūs Aldis Ermanbriks aicināja kaut ko ierakstīt, bet mēs neaizgājām, jo toreiz mums bija pārliecība, ka paši varam labāk. Mūsu kļūdas pēc nav kvalitatīvu ierakstu.
Jelgavas Kultūras nama pagrabā bija telpa ar aparatūru un krāsainām gaismiņām, kuru saucām par studiju, bet tā vairāk gan bija mēģinājumu vieta," norāda bijušās grupas "Salves" dalībnieks Egils Pētersons.
Rīdzinieks Egils Pētersons mūziku nav speciāli mācījies, un viņa pirmo dziesmu notīs pierakstīja "Salves" kolēģis Uģis Prauliņš. Turpmāk ģitārists mācījās privāti, apguva solfedžo un harmoniju, bet pie Pētera Plakida – kompozīciju. Brīvajā laikā klausījās Rietumu progresīvo jeb ārtroku, grupas "Yes", "Jethro Tull":
"Mēs ar Uģi Prauliņu klausījāmies, jūsmojām, bijām "puķu bērni". Vazājāmies apkārt, mēģinādami arī uzspēlēt, kaut ko paši komponēt. Oficiāli, protams, bija pagrūti. Mums bija tādas uzstāšanās bez kaut kādas iepriekšējas sarunāšanas," atceras Egils Pētersons.
Par to, ka "Salvei" vajadzīgs ģitārists, Egilam Pētersonam pateica Ingus Feldmanis, Jelgavas Mūzikas vidusskolas mežraga specialitātes students. Tolaik galvenie solisti bija Andris Uļjanovs, Aija Krauce un Māra Bumbiere – viņu uz kultūras nama ansambli atveda slavenā māsa Nora Bumbiere.
"Orķestra vadītājs Lejiņš atnāca pie manas mammas un lūdza atļauju, lai es varētu dziedāt solo jaunajā ansamblī. Nosaukumu "Salve", tulkojumā – "esi sveicināts", izvēlējās Lejiņš. Viņam to izdomāt palīdzēja Edgars Liepiņš, kurš zināja vairākas valodas un teicis, ka būs ļoti skaisti. Tas nav dziedošais aktieris Edgars Liepiņš. Tas ir mūsu Liepiņš, kas ir jelgavnieks, docents Lauksaimniecības akadēmijā, bija arī Jelgavas teātra aktieris," atmiņās dalās grupas "Salve" soliste Māra Zustrupa (Bumbiere).
"Salves" dibinātājs bija Jelgavas estrādes orķestra vadītājs, saksofonists Jānis Lejiņš. Kultūras namam naudas nebija, tās pietika tikai aparatūrai, līdz ar to muzicēšana balstījās grupas dalībnieku entuziasmā. Sākumā tā bija ļoti daudz – dziedāja Edgars Liepiņš, spēlēja Arnolds Jasa (taustiņi, trompete), Vladimirs Tereņins (ģitāra), Valerijs Zabeckis (bungas) un Sergejs Savičs (taustiņi).
"Sergejs Savičs bija leģendāra persona, viņš nodarbojās ar radiotehniku un pats uzbūvēja krutu sintezatoru. Cilvēki brīnījās par tā skaņu. Koncertējām pa visu Latviju ar estrādes mūziku, reizēm pat gulējām uz skatuves,"
par ansambļa "Salve" darbību stāsta Egils Pētersons.
1975. gadā grupas vadītājs Jānis Lejiņš izformēja līdzšinējo estrādes stila sastāvu. Bet, kā stāsta Māra Zustrupa, tad ansamblis pajuka, jo vairāki dalībnieki pameta Jelgavu. Jānis Lejiņš kopā ar Egilu Pētersonu un taustiņinstrumentālistu Uģi Prauliņu sāka spēlēt sarežģītu instrumentālu mūziku – džezroku un ārtroku. No iepriekšējā sastāva palika basists Andris Bumbieris un pievienojās sitaminstrumentālists Aleksandrs Akimovs.
"Mums visiem iepriekš maksāja algas, bet tad sanāca kaut kāds strīds, ka tās algas vairs nemaksās, un ansamblis tika izformēts uz kādu gadu. Pēc tam Jānis Lejiņš savāca džezroka kolektīvu. Tad gan tas jau bija bez atlīdzības. Lejiņš izvēlējās tādu mūziku, kuru mēs paši gribējām spēlēt," atklāj Egils Pētersons.
Uģa Prauliņa un Egila Pētersona veidotā jaunā "Salve", gan bez organizatora Jāņa Lejiņa, tika prezentēta republikas pašdarbnieku skates finālā Daugavpilī 1978. gadā. Instrumentālisti ļoti profesionāli reprezentējās ar holandiešu grupas "Focus" kompozīciju "Anonymus 2" un no tās izrietošām izdomas bagātām improvizācijām četrdesmit minūšu garumā, kļūdami par uzvarētājiem instrumentālās mūzikas grupā.
"Pēc tam piedalījāmies "Liepājas dzintarā" ar garu kompozīciju, kur visi varētu brīvi improvizēt. Tā bija trīsdesmit minūšu gara un saucās "Liepājas vasara" – tur bija ļoti daudzveidīgas improvizācijas. Tolaik taustiņus jau spēlēja Arnolds Jasa, arī Juris Kulakovs, piedalījās arī Normunds Šnē. Galvenais bija atšķirties, lai tas nebūtu nekam līdzīgs. Skaņdarbi bija ļoti, ļoti dažādi. Un katrs dalībnieks ienesa kaut ko jaunu," norāda Egils Pētersons.
Uģa Prauliņa uzrunāts, "Salves" darbības noslēgumā sastāvam pievienojās arī bundzinieks Guntars Račs, kurš ar prieku atceras šo laiku. "Uģis Prauliņš mani uzrunāja, viņam tas nolūks bija mani iesaistīt kā dziesmu vārdu autoru, kas gan tomēr nerealizējās.
Nonācu muzikālā vidē, kurā nebiju bijis, taču šo pieredzi ļoti augstu vērtēju.
Ļoti spilgti atceros koncertu Latvijas Universitātes aulā, kas bija ļoti nopietns, atmiņā paliekošs. Tas nebūt nebija vienkārši, ar improvizācijas klātbūtni, un nebūt sevi neuzskatīju par tik labu bundzinieku, tāpēc jo lielāks gods bija spēlēt "Salvē"," atminas Guntars Račs.
