Dziedātāja atklāj, ka saistībā ar savu fondu viņai un viņas komandai ir daudz plānu: „Tas laiks ir pienācis, kaut ieceres jau sen dzīvo manā prātā, bet īstais brīdis ir pienācis šobrīd. Man ir ļoti laba komanda. Mana meita uzņēmusies direktora lomu. Galvenie ir trīs virzieni: kultūras pasākumi un koncertu organizēšana, otrs – izglītība un jauno dziedājtalantu atbalstīšana, un trešais – labdarība.”
„Skaidrs, ka visiem jaunajiem mūziķiem ir jautājums par to, kur sevi realizēt,” saka Galante, vēloties, lai cilvēki izmācās, apskatās, kas notiek apkārt un brauc atpakaļ. "Bet galvenais jautājums cilvēkiem mūsu profesijā rodas – pie kura skolotāja iet, kā zināt, vai esmu gana talantīgs. Tālāk nevar tikt, ja: a) nav dotību, b) nav laba skolotāja."
Pirmkārt, mums Latvijā esot globālo konkursu trūkums, bet tajā pašā laikā labu, pieredzējušu cilvēku, kas varētu vērtēt jaunos māksliniekus, pietiekot. „Sākot jau no septiņpadsmit, astoņpadsmit gadiem var sākt dziedāt. Tad nobriest balss, var dziedāt un saprast mērķus. Vācijā, piemēram, katrā pilsētā ir teātris. Mūsdienās pastāv mākslas konveijers un jauniešiem nav iespējas atrast sev vietu. Es gribu, lai mūsu cilvēki var konkurēt pasaulē,” uzsver Inese Galante.
Kopā ar saviem kolēģiem Inese Galantear lepnumu paziņo, ka šogad devīto reizi organizēs festivālu „Summertime – aicina Inese Galante”. Festivāls notiek septiņas dienas, kā vienmēr augustā, bet ieskandināšana ar koncertiem notiks Doma baznīcā jau jūlijā.
„Festivālā ir cilvēki, kas nāk katru vakaru, speciāli tam ņem atvaļinājumus, jo, manuprāt, tajā katrs var atrast kaut ko savai gaumei,” tā Galante. Būs zvaigznes no Zviedrijas, Vācijas, pašmāju mākslinieki, kā arī pārsteigums katru vakaru, ko Galante vēl neatklāj. „Mums visiem vajag pārsteigumus. To mēs gaidam no dzīves visos aspektos.”
Lielākā auditorija operdziedātājai ir bijusi Losandželosā. Astoņpadsmit tūkstoši skatītāju. „Publikas priekšā dziedu ar vienādu atdevi, vienalga, vai tur būtu viens, piecsimt vai vairāk cilvēku. Dodu no sevis, ko varu.” Uzmanība, koncentrācija, tas Galantes vērtējumā ir nežēlīgs darbs: „Kā bijušais farmaceits es teikšu, ka mana profesija ir tāda balansēšana visu mūžu, visu laiku kaut kas nāk klāt un atslābt nevar, jāmācās nepārtraukti.”
