Kā iepriekš vēstīts, uz gada jaunā mūziķa titulu pretendē diriģents Kaspars Ādamsons, sitaminstrumentālists Jānis Bombizo-Fedotovs un vijolniece Magdalēna Geka.
„Patīkamas trīsas jūtamas jau no rīta, vismaz man,” atzīst diriģents Kaspars Ādamsons.
Savukārt Magdalēna Geka ir pārliecināta, ka mūziķi vēl turpmākās gaitās daudzkārt tiksies.
„Tas, ka mēs esam šobrīd, šajā dienā nominēti, nemaina to, ka varam būt draudzīgi un koleģiāli,” saka Geka.
Piekrītot abiem pārējiem mūziķiem, Bombizo-Fedotovs atklāj, ka mazs priecīgs satraukums tomēr jūtams pirms šī lielā notikuma.
„Lielā mūzikas balva ir neierasts punkts mūziķa ikdienā, jo tā noteikti nav ikdiena,” uzskata Ādamasons.
Vijolniece Magdalēna Geka studē mūziku Francijā. Jaunā mūziķe aizvietojusi Raimondu Ozolu koncertā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO). Pati Geka domā, ka tieši šis koncerts kļuvis par iemeslu viņas izvirzīšanai Lielajai mūzikas balvai.
Jānis Bombizo-Fedotovs ieguva pirmo vietu Ineses Galantes talantu konkursā un uzstājās festivālā „Summertime” un „Artissimo”.
Profesionālā ziņā kā diriģentam lielākais izaicinājums Kasparam Ādamsonam bijis koncerts „Laimes hormoni” 2014. gada 21. martā kopā ar LNSO.
Lielā mūzikas balva ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar speciālu balvu.
LMB augsto prestižu nodrošina respektablas žūrijas darbs. Žūrija darbojas visu gadu, apmeklējot koncertus un ik mēnesi tiekoties sēdēs, kas tiek protokolētas. Lielo mūzikas balvu saņēmuši izcilākie Latvijas mūziķi Elīna Garanča, Baiba Skride, Vestards Šimkus, Pēteris Vasks, LNSO, Māris Sirmais un koris "Kamēr..." un VAK "Latvija", Ints Dālderis, Inga Kalna, Egils Siliņš, Iveta Apkalna. Aleksandrs Antoņenko, Andris Nelsons un daudzi citi.
3. martā Lielās mūzikas balvas ceremoniju ar dažu stundu nobīdi demonstrēs Latvijas Televīzija.
