Gabriels Prokofjevs: Cienu savu vectēvu, bet mana mūzika ir citāda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

"Mīlu un cienu savu vectēvu, taču lielākā daļa manu darbu ir gluži citādi," intervijā "Klasikai" saka komponista Sergeja Prokofjeva mazdēls - Londonā dzīvojošais komponists, mūziķis un producents Gabriels Prokofjevs. 13.jūnijā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" skanēs viņa simfoniskās mūzikas koncerts.

Līdzās Gabriela Prokofjeva ierakstu studijai Austrumlondonā atrodas veikaliņš, kas pieder cilvēkiem no Latvijas, tāpēc pusdienās nereti viņš bauda latviešu ēdienus. Bet doties uz Rīgu viņu mudinājis atbraukt labs draugs, krievu altists Maksims Novikovs.

Jautāts, cik stipras ir viņa saites ar Austrumeiropas tradīcijām, mūziķis atklāj - viņa tēvs, Sergeja Prokofjeva dēls, savulaik pamatīgi cietis no PSRS represijām, tālab nekādas labās atmiņas par dzīvi padomijā saviem bērniem nav vēstījis. "Tagad mazliet žēl, ka neesmu apguvis krievu valodu un kultūru," atzīst Prokofjevs.

Dziļāku un ciešāku saikni ar vectēva dzimteni un arī mūziku Gabriels Prokofjevs sācis izjust tikai pēdējos gados - pērn vairākkārt bijis Krievijā, izjūtot dabiskas simpātijas gan pret kultūru, gan krievu cilvēkiem. "Problēma, kā allaž, ir nelielajā korumpētajā slānī, kas kontrolē varas sviras. Tā tas bija padomju laikos, un tā tas ir šodien," norāda Prokofjevs.

"Nonclassical" ierakstu studijas un "Club Night" dibinātājs Gabriels Prokofjevs ir mūzikas žanru robežpārkāpējs. Viņa radošā darbība balstās uz rietumu klasiskās mūzikas pamatiem, taču šos ietvarus talantīgais mūziķis drosmīgi lauž un sintezē ar elektronisko mūziku, dažādiem jauniešu vidū populāriem "underground" mūzikas virzieniem un skaņveides paņēmieniem, radot oriģinālus skaņu celiņus un partitūras.

Mīlu un cienu savu vectēvu, taču lielākā daļa manu darbu ir gluži citādi. Agrīnā jaunībā aizrāvos ar spēli dažādās rokgrupās, producēju hiphopu un elektronisko mūziku, bet paralēli studēju arī akadēmisko. Un jau tad saskatīju daudz saskarsmes punktu šķietami tik dažādajos mūzikas žanros," stāsta Gabriels Prokofjevs.

Mūziķis neslēpj, ka tieši elektroakustiskās mūzikas studijas palīdzējušas atraisīt fantāziju, ko akadēmiskā mūzika bieži nokauj: "Atklāju skaņas poēziju! Bet elektroniskajai mūzikai diemžēl piemīt liels mīnuss - reti kad tā var skanēt dzīvā izpildījumā, tāpēc esmu atgriezies pie sadarbības ar klasiskās mūzikas interpretiem - kameransambļiem, orķestriem."

Šonedēļ Gabriela Prokofjeva mūziku varēs iepazīt arī klausītāji Latvijā, jo 13.jūnijā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" skanēs viņa simfoniskās mūzikas koncerts, kas sola īstu piedzīvojumu. Pašam komponistam īpaši nozīmīgs ir koncertprogrammā iekļautais Koncerts lielajām bungām, ko savulaik rakstījis ar pamatīgu aizrautību.

Eksperimentējot no bungām dabūju ārā tik krāsainu skanējumu, ka radīju piecdaļīgu koncertu. Tajā bungas tiek ieskandinātas ar 30 dažādiem priekšmetiem, uz tām tiek liktas pat ķēdes un dvieļi. Un rezultāts ir ne tikai ritms, bet pat dažādas melodijas," stāsta Prokofjevs.

Šajā koncertā varēs novērtēt arī Gabriela Prokofjeva dīdžejošanas prasmi. Uz skatuves kopā ar viņu kāps čellists Valters Pūce, kurš spēlē čella partiju arī Prokofjeva jaunākajā albumā. "Tas noteikti patiks gan laikmetīgās, gan elektroniskās mūzikas faniem," sola Gabriels Prokofjevs.

Vēl koncertā piedalīsies Džobijs Bērdžess (basbungas, Apvienotā Karaliste), Inese Fedorovska (vijole), Jānis Bombizo-Fedotovs (vibrafons), kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris diriģenta Andra Vecumnieka vadībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti