Gada lielākais etnomūzikas festivāls Latvijā jau piekto gadu savu mājvietu atradis Valmiermuižas parkā, divu dienu garumā uz divām skatuvēm un skatītāju sirdīs ļaujot satikties dažādām kultūrām, dažādiem laikmetiem un cilvēkiem.
Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vadāna skaidroja: "Tas, ko mēs vēlamies parādīt, ka etnomūzika ir ļoti dažāda, īstenībā arī mūsdienās tā ir viegli klausāma, izklaidējoša, kā arī izzinoša. Tā kā tās nav tikai senas tradīcijas paliekas, bet ļoti mūsdienīga un interesanta, arī skanīga, ritmiska un jaudīga."
Vistālākais viesis šogad ieradies no Madagaskaras – uz lielās "Sviesta" skatuves pasaules mūzikas karognesējs Kilema skatītājus prot ieraut saulainos ritmos.
Savukārt "Klēts" skatuvē Albīns Paulus no Austrijas skatītājus pārsteidza ar dūdām, vargāniem, jodelēšanu un neparastu trubu, uz kuras var imitēt elektroniskās mūzikas ritmus.
"Šī vieta ir ļoti piemērota manai mūzikai, es jūtos kā mājās, cilvēki šeit ir tik traki un jauki," par uzstāšanos festivālā sacīja Paulus.
Festivāla pirmās dienas vakarā uz skatuves savijās latviešu un igauņu dzeja, valoda un mūzika. Savukārt mūsdienu folkmūziku spēlēs pašmāju postfolka grupas.
Mūziķe Julgī Stalte uzsvēra: "Galvenais ir tas, lai cilvēki sāktu just, sāktu just gan seno materiālu, gan jaunāku materiālu. Mēs, protams, vienmēr esam izmantojuši jaunas formas, lai kādu, kurš vēl ceļo tādā mūsdienu pasaulē, pievērstu arī senākām formām, jo īstenībā šis ceļš līdz senākam, tīrākam slānim ir ļoti sarežģīts un to gājuši ļoti daudzi, bet, ja tu trāpi uz tā nerva, kas aizskar dvēseli, tad tālāk cilvēks meklēs pats."
Savukārt dzejnieks, tulkotājs, festivāla dalībnieks Guntars Godiņš atzīmēja: "Etnofestivāls ir arī sakņu festivāls, tas nozīmē, ka mēs atceramies tās senās tautasdziesmas, mēs atceramies senos tekstus, bet mēs to skatām ar savām acīm, ar jaunām acīm. Te ir ļoti dažādi mūziķi no visām pasaules malām, un šis festivāls iegūs tradīciju, līdz ar to tas ir ļoti nozīmīgs. Gandrīz varētu teikt – mazliet jau līdzinās Vīlandes folkfestivālam, kas arī ir ieguvis ļoti lielu slavu."
Tuvojoties tumsai, pirmo reizi Latvijā uz skatuves kāpa poļu dāmu trio "Sutari", kas muzicējot izmanto gan tradicionālos instrumentus, gan pat rīvi vai nažu asināmo.
Viens no festivāla visgaidītākajiem mirkļiem bija uguns skulptūras iedegšana. Šogad tas bija mākslinieka Jordi NN radīts darbs "Brīvība", kurā atklājas veltījums Ukrainai.
Un visbeidzot – pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja dūdu un bungu grupas "Auļi" jaunā Jāņu programma.
"Mēs, grupa "Auļi", esam radījuši jaunu Jāņu albumu. Tās ir Jāņu tautasdziesmas "Auļi" aranžējumos ar viesmāksliniekiem, ar folkloras studiju "Banga", ar Asnati Rancāni, Annu Patrīciju Kareli, vīriem no "Trejasmens" un "Vilkačiem". Tādā krāsainā kompānijā mēs esam sarūpējuši jaunu programmu, ko klausīties tieši Jāņos, tieši saulgriežu laikā un dziedāt līdzi. Arī dziesmu teksti ir pieejami, tās ir latviešu tautasdziesmas, kas ir mums visiem."
