Kultūras ziņas

Eslingenas Dziesmu svētkiem – 75

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Valmiermuižas starptautiskā etnomūzikas festivāla iespaidi

FOTO: Valmiermuižā aizvadīts etnomūzikas festivāls

Piekto gadu Valmiermuižas parkā starptautiskais etnomūzikas festivāls pulcēja mūziķus no dažādām pasaules valstīm un skatītājus, kuri mūzikā meklē senās tautu saknes apvienojumā ar laikmetīgu skanējumu. Šī gada festivāla tēma – mijiedarbe, dažādas kultūras, laikmeti, kā arī mūzika, kino, dzeja un radošās darbnīcas visai ģimenei. Divu dienu garumā uz divām skatuvēm izskanot plašai starptautiskai etnomūzikas programmai, pusnaktī ļaujot piedzīvot brīvībai veltītas uguns skulptūras iedegšanu, bet pats galvenais – piedzīvojot dūdu un bungu grupas "Auļi" jaunās Jāņu programmas pasaules pirmatskaņojumu.

Gada lielākais etnomūzikas festivāls Latvijā jau piekto gadu savu mājvietu atradis Valmiermuižas parkā, divu dienu garumā uz divām skatuvēm un skatītāju sirdīs ļaujot satikties dažādām kultūrām, dažādiem laikmetiem un cilvēkiem.

Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vadāna skaidroja: "Tas, ko mēs vēlamies parādīt, ka etnomūzika ir ļoti dažāda, īstenībā arī mūsdienās tā ir viegli klausāma, izklaidējoša, kā arī izzinoša. Tā kā tās nav tikai senas tradīcijas paliekas, bet ļoti mūsdienīga un interesanta, arī skanīga, ritmiska un jaudīga."

Vistālākais viesis šogad ieradies no Madagaskaras – uz lielās "Sviesta" skatuves pasaules mūzikas karognesējs Kilema skatītājus prot ieraut saulainos ritmos.

Savukārt "Klēts" skatuvē Albīns Paulus no Austrijas skatītājus pārsteidza ar dūdām, vargāniem, jodelēšanu un neparastu trubu, uz kuras var imitēt elektroniskās mūzikas ritmus.

"Šī vieta ir ļoti piemērota manai mūzikai, es jūtos kā mājās, cilvēki šeit ir tik traki un jauki," par uzstāšanos festivālā sacīja Paulus.

Festivāla pirmās dienas vakarā uz skatuves savijās latviešu un igauņu dzeja, valoda un mūzika. Savukārt mūsdienu folkmūziku spēlēs pašmāju postfolka grupas.

Mūziķe Julgī Stalte uzsvēra: "Galvenais ir tas, lai cilvēki sāktu just, sāktu just gan seno materiālu, gan jaunāku materiālu. Mēs, protams, vienmēr esam izmantojuši jaunas formas, lai kādu, kurš vēl ceļo tādā mūsdienu pasaulē, pievērstu arī senākām formām, jo īstenībā šis ceļš līdz senākam, tīrākam slānim ir ļoti sarežģīts un to gājuši ļoti daudzi, bet, ja tu trāpi uz tā nerva, kas aizskar dvēseli, tad tālāk cilvēks meklēs pats."

Savukārt dzejnieks, tulkotājs, festivāla dalībnieks Guntars Godiņš atzīmēja: "Etnofestivāls ir arī sakņu festivāls, tas nozīmē, ka mēs atceramies tās senās tautasdziesmas, mēs atceramies senos tekstus, bet mēs to skatām ar savām acīm, ar jaunām acīm. Te ir ļoti dažādi mūziķi no visām pasaules malām, un šis festivāls iegūs tradīciju, līdz ar to tas ir ļoti nozīmīgs. Gandrīz varētu teikt – mazliet jau līdzinās Vīlandes folkfestivālam, kas arī ir ieguvis ļoti lielu slavu."

Tuvojoties tumsai, pirmo reizi Latvijā uz skatuves kāpa poļu dāmu trio "Sutari", kas muzicējot izmanto gan tradicionālos instrumentus, gan pat rīvi vai nažu asināmo.

Valmiermuižas etnomūzikas festivāls 2022

Viens no festivāla visgaidītākajiem mirkļiem bija uguns skulptūras iedegšana. Šogad tas bija mākslinieka Jordi NN radīts darbs "Brīvība", kurā atklājas veltījums Ukrainai.

Un visbeidzot – pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja dūdu un bungu grupas "Auļi" jaunā Jāņu programma.

"Mēs, grupa "Auļi", esam radījuši jaunu Jāņu albumu. Tās ir Jāņu tautasdziesmas "Auļi" aranžējumos ar viesmāksliniekiem, ar folkloras studiju "Banga", ar Asnati Rancāni, Annu Patrīciju Kareli, vīriem no "Trejasmens" un "Vilkačiem". Tādā krāsainā kompānijā mēs esam sarūpējuši jaunu programmu, ko klausīties tieši Jāņos, tieši saulgriežu laikā un dziedāt līdzi. Arī dziesmu teksti ir pieejami, tās ir latviešu tautasdziesmas, kas ir mums visiem."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt