Grupas "Iron Maiden" pirmsākumi meklējami jau 1975. gadā, kad to nodibināja basģitārists Stīvs Hariss. "Iron Maiden" ir smagā metāla apakšžanra new wave of British heavy metal (britu smagā metāla jaunā viļņa) aizsācēji. Savā 47 gadu pastāvēšanas laikā ar saviem kāpumiem un kritumiem tomēr nemainīgi ir saglabājusi vārda svaru ne vien ar mūziku, bet arī ar vizuālo identitāti. Jau no pirmsākumiem grupas talismans ir Edijs, kuru izveidojis mākslinieks Dereks Rigs un kas jau dzīvo pats savu slavas dzīvi, bet koncertos uz skatuves ir kā septītais dalībnieks.
"Iron Maiden" koncertšovi ir teatrāli, ar grandiozām dekorācijām un horeogrāfiju – Rīgas koncerts nebija izņēmums: šķīstītava, kapliča, kaujas lauks, milzīgs Ikars un, protams, Edijs.
"Iron Maiden" pārvalda groteskas formu, zina humoru un pašironiju, tāpat kā vēstures notikumus un teiksmas, šādi lieti atgādinot, cik svarīgi ir tas, lai jokam būtu konteksts.
Karātavu humors grupas daiļradē mijas ar liriskām, smeldzīgām melodijām, ko meistarīgi iznes vokālists Brūss Dikinsons, kas ir apveltīts ar plaša diapazona un nokrāsas balsi. "Iron Maiden" dziesmām ir teju klasiskās literatūras darba uzbūve – ievads, iztirzājums, sarežģījumi, kulminācija, izskaņa, un katrā no šīm daļām Dikinsona balss atklājas atšķirīgi.
"Iron Maiden" sastāvā ir trīs ģitāristi – Deivs Marijs, Adrians Smits un Janiks Gerss (ierasti ir divi), dodot citu skatījumu uz ģitāras harmoniju veidošanu un radot viņiem raksturīgu skanējumu – dzidras skaņu mežģīnes daudzās dimensijās. Savukārt ritma tandēma basģitārista Stīva Harisa un bundzinieka Niko Makbraeina sadarbībā top lipīgs, dzīvīgs ritms jeb grūvs. Esot visnotaļ solīdā sešdesmitgadnieku vecumā, mūziķi joprojām ir enerģiski un apbrīnojami labā fiziskajā formā.
"Iron Maiden" ir ne vien izklaidējuši, bet ar saviem jaunievedumiem un estētiskajām izvēlēm skolojuši daudzu paaudžu klausītājus un mūziķus. Lai arī tendences mūzikā mainās, "Iron Maiden" ir dzīva klasika, tāpēc viņu koncerts ir interesants daudz lielākā kontekstā. Un tomēr interesanti, ņemot vērā politiskos notikumus – karu Ukrainā, "Iron Maiden", kas būtībā dzied par kara postu, ieturēja politkorektumu, sarunā ar publiku pieminot tikai pandēmiju. Smagais metāls ir par bezbailīgu tiešu runu. No otras puses, simboliski atbalsts Ukrainai bija nolasāms un arī es to sajutu dziesmā "The Clansman", kas stāsta par to, ka brīvības alkās neesam vieni. Uz skatuves bija Latvijas karogs, gaismas – Ukrainas karoga krāsās. Publika dziedāja līdzi "freedom" jeb brīvība.