Jānis Peters ir viena no Atmodas laika aktīvākajām personām. Peters ir izteicies, ka toreiz nebija bail, jo "mēs visi bijām kopā". Runājot par šī brīža sabiedrību un to, vai visi spētu būt kopā, ja nepieciešams, Peters norāda: "Es ļoti ticu, ka mēs varētu būt kopā lielās briesmās, es ticu. Lai gan pēc tam, kad bijām daudz sasnieguši Atmodas laikā, jau bijām pie valsts sliekšņa, sākās zināma šķelšanās, bet tā ir demokrātija. Kur ir demokrātija, tur ir daudz partiju, kur ir daudz partiju, tur ir daudz intrigu."
Dzejnieks Jānis Peters bijis arī diplomāts un vēstnieks Krievijas Federācijā. Šī brīža situāciju Ukrainā viņš vērtē kā traģisku: "Lielvalsts rīcība ir imperiāla, bet imperiālas valstis vienmēr lepojas ar savu spēku. Esmu ievērojis - vai tie ir krievi, briti, francūži vai spāņi, viņi ir lepni, ka viņiem ir bijusi impērija, un to viņi ļoti gribētu uzturēt. Bet rietumu valstis pēc Otrā pasaules kara ieguva laiku demokrātiski attīstīties, kamēr Padomju Savienība jeb Krievija zaudēja 74 gadus pēc 1917.gada boļševiku revolūcijas, kas īstenībā apstādināja Krievijas demokrātisko attīstību un vēl dziļāk padziļināja imperiālo garu."
Tomēr daudz labprātāk Jānis Peters runā par savu daiļradi, tā, piemēram, sagatavošanās procesā ir teātra dziesmu krājuma izdošana. "Nupat jau izdevniecība secinājusi, ka jāizdod divos sējumos, bet es vēl visu neesmu apkopojis. Vēl jāsamedī, jāatrod, bet nevaru atrast visu, ko esmu rakstījis. Atmodas juku laikos daudz kas ir pazudis, bet es atradīšu," saka dzejnieks.
