FOTO: Ar stāvovācijām izskanējis valsts simtgades lielkoncerts «Pūt, vējiņi»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Valsts svētku nedēļas gaisotnē 16. novembra vakarā Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars” pirmizrādi piedzīvoja Latvijas valsts simtgades vērienīgākā mūzikas projekta „Latvijas gredzens” otrais posms "Kurzemes gredzens", kura mākslinieciskā koncepcija īstenojās lielkoncertā „Pūt, vējiņi”, atklājot Kurzemes novada identitāti caur tautas dziesmas “Pūt, vējiņi” vadmotīvu dažādās interpetācijās.

Lielkoncertā “Pūt, vējiņi” piedalās Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris, pianists Vestards Šimkus, koklētāja Laima Jansone, operdziedātājs Rihards Mačanovskis, dziedošais etnomuzikologs Oskars Patjanko, etnogrāfiskie ansambļi “Saucējas” un “Suitu sievas”, aktieris Kaspars Znotiņš, kā arī dūdinieki – Māris Jēkabsons, Ieva Nīmane, Eduards Klints, Kārlis Alberts Klints, Nils Jumītis. Režisors – Reinis Suhanovs, mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Māris Sirmais. Koncertcikls „Latvijas gredzens” tapis ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzfinasējumu.

Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs, diriģents Sigvards Kļava pauž gandarījumu par mākslinieciskās ieceres realizāciju. Četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos - muzikālos kopumos tiek izcelta un parādīta katra Latvijas novada īpatnības, kultūras bagātības un enerģija. Sigvards Kļava uzsver, “ka koncertcikls caur nācijai dārgāko – vietējo cilvēku pasaules un latvietības izjūtu - spējis uzņemt vērienīgus apgriezienus, pārliecinoši ritinoties pretī valsts simtgadei”.

Lielkoncerta “Pūt, vējiņi” saturiskais vadmotīvs ir tautas dziesma. Turpinot "Pūt, vējiņi" garīgo un melodisko vēstījumu, programmā ierādīta vieta gan tradicionālajai mūzikai ar tās arhetipisko zemslāni, gan oriģinālmūzikai, kas uztur, attīsta un nes tālāk latviskās identitātes zīmes un kodus. Skatuvisko stāstu caurstrāvo ideja par mūziku kā vienu no spēcīgākajiem nācijas vitālās enerģijas paudējiem.

““Pūt, vējiņi” - tā ir tautas sirdsapziņa, tas ir fenomens, kas caur lībisko ietiecies kurzemnieciskajā, ‘iepūšot’ latviskuma būtību Latvijā un caur to visā pasaulē. Tas ir fenomens, ko nekad nav varēts izskaidrot, bet Latviju un latviešus saliedējis cauri gadu simtiem, vēstures lokiem un likteņa pārbaudījumiem,” akcentē lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Sirmais, kurš emocionālajā koncerta pirmizrādē saliedēja skatītājus un māksliniekus vienotā “Pūt, vējiņi” tautas dziesmā.

"Kurzemes gredzena" lielkoncerts „Pūt, vējiņi” turpmākās izrādes savus klausītājus gaidīs jau jaunnedēļ - 22. novembrī Jelgavas Kultūras namā, 24. novembrī Latgales vēstniecībā „Gors”, bet 25. novembrī koncertzālē „Cēsis” noslēgsies „Latvijas gredzena” otrais posms "Kurzemes gredzens".

„Latvijas gredzena” projekts divu gadu laikā realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs – Latgales vēstniecībā „Gors”, koncertzālē „Cēsis”, Jelgavas Kultūras namā un Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars”. Piedaloties Latvijas Radio korim, katra novada gredzenu veido cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti