FOTO : Kančeli Gruzijas noskaņas un Antoņenko varoņtenors; Liepājā noslēdzies zvaigžņu festivāls

Nedēļas nogalē ar diviem koncertiem izskanēja 29. Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls. Ceturtdien uz Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” skatuves ar īpaši šim festivālam gatavotu programmu kāpa apvienība “Xylem Trio” un viņu viešņa – gruzīnu dziedātāja Liza Kereselidze. Savukārt piektdien ar grandiozu pasaulslavenu opermūzikas solo programmu festivāla klausītājus priecēja izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko.

“Šī kocertprogramma ir īpaša, un to varēs dzirdēt tikai šovakar,” koncerta sākumā pavēstīja saksofonists Oskars Petrauskis, kas kopā ar kolēģiem pianistu Raimondu Petrauski un sitaminstrumentālistu Rihardu Zaļupi muzicē zem nosaukuma “Xylem Trio”.

“Tā manu mūziku vēl neviens nav spēlējis,” savulaik ar neviltotu prieku bija izteicies slavenais gruzīnu komponists Gija Kančeli, kam ar šiem mūziķiem izveidojusies īpaša saikne. 26. augustā uz Zvaigžņu festivāla skatuves “Xylem Trio” aicināja arī gruzīnu džeza dziedātāju Lizu Kereselidzi, kuras izpildījumā varēja baudīt Gijas Kančeli slavenākās dziesmas, kas komponētas dažādām teātra izrādēm un kinofilmām.

Monumentāla populāras opermūzikas programma publiku sagaidīja festivāla izskaņā. 27. augusta vakarā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri maestro Gintara Rinkeviča vadībā solo koncertu sniedza viens no pieprasītākajiem tenoriem pasaulē – Aleksandrs Antoņenko. Viņš iemiesojās gan Antiņa lomā Žilinska operas “Zelta zirgs” slavenajā ārijā, pārtapa par vētru plosīto Otello un azarta apsēsto Hermani, viņš bija arī staltais mistiķis Loengrīns, greizsirdīgais ceļojošā teātra vadonis Kanio un trakā mīlā iededzies Čileas “Arlietes” Federiko, bet visām šīm kaislībām galā skanēja arī Lehāra brīnumdaiļā dziesma “Dein ist mein ganzes Herz” no operetes “Smaidu zeme”. Turklāt orķestra sniegumā publika baudīja arī Rosīni operas “Vilhelms Tells” dzirkstošo uvertīru, arī Masnē operas “Taīda” skaisto intermēdiju, Vāgnera operas “Loengrīns” spārnojošo trešā cēliena ievadu, kā arī Čaikovska un Leonkavallo operu instrumentālus fragmentus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt