„Figaro kāzas” Mocarts sarakstīja astoņpadsmitā gadsimta astoņdesmitajos gados. Kopš tiem laikiem opera tiek iestudēta, ik reizi tai meklējot jaunus skatuviskus risinājumus. LNO tos meklēja un atrada argentīniešu režisors Marselo Lombardero. Izrādē netrūkst pikantu momentu.
Pikantums šeit no režisora puses ir ļoti daudz parādīts,” atzīst LNO soliste Inga Šļubovska, stāstot, ka režisors aicinājis ar baudu nodoties Latīņamerikas kaislībām, „lai tas viss ir garšīgi”.
Astoņdesmito gadu Latīņamerikas ziepju operu stilistika tikai pastiprina Mocarta radīto muzikālo stāstu. To novērtē arī diriģents Valdis Butāns, kurš šoreiz debitē arī kā iestudējuma muzikālais vadītājs.
„Tēli ir dzīvi, daudzveidīgi un krāšņi,” uzsver Valdis Butāns.
Inga Šļubovska atzīst, ka solistiem Mocarta „Figaro kāzas” vienmēr ir izaicinājums – daudz itāļu valodas, daudz rečetatīvu, turklāt balsij jāskan viegli. Savukārt skatuviski šis iestudējums solistei ir radījis patiesu gandarījmu.
Ir ļoti interesanti atcerēties, kāda es biju 18, 15 gadu vecumā. Interesanti atgūt svaigumu, to rozes pumpuriņu, kas vēl ir aizvēries, un kā meža stirniņai paskriet pa skatuvi,” sajūtās dalās Šļubovska.
Bez Ingas Šļubovskas kalpu un kungu kaislības uz operas skatuves atveido spožu operas solistu ansamblis, ieskaitot Jāni Apeini, Eviju Martinsoni un Rihardu Mačanovski.
