2. decembrī Rīgas Domā festivālu atklās "Jubilejas mesas" pasaules pirmatskaņojums. Tajā ir iekļauti latviešu komponistu radīti skaņdarbi – katram no tiem kļūstot par šī lielformāta darba daļu. "Jubilejas mesas" daļas komponējuši tādi autori kā Arturs Maskats ("Kyrie"), Juris Karlsons ("Gloria"), Andris Dzenītis ("Credo"), Ēriks Ešenvalds ("Sanctus Benedictus"), Pēteris Vasks ("Agnus Dei"), kā arī papildu skaņdarbs "Debesu Latvija", ko komponējis Andrejs Selickis. Sākotnēji, 2020. gadā, "Jubilejas mesai" bija jākļūst par Latvijas Radio kora 80 gadu jubilejas kulmināciju, taču pandēmija rediģēja šo ieceri. "Jubilejas mesa" savu pirmatskaņojumu piedzīvos šogad festivālā "Eiropas Ziemassvētki". Mesas pirmatskaņojumā uzstāsies Latvijas Radio koris, valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", diriģents Sigvards Kļava, soliste – soprāns Agnese Pauniņa, ērģelnieks Aigars Reinis.
9. decembrī Lielajā ģildē būs klausāma koncertprogramma "Mocarts, Bahs un skaistākās Hendeļa operārijas", ko izpildīs kontrtenors Bedžuns Meta un valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā. Koncertprogrammā skanēs Johana Kristiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbi. "Bedžuns Meta ir viens no visizsmalcinātākajiem un muzikāli apdāvinātākajiem mūsdienu kontrtenoriem, patstāvīgs viesis pasaules lielākajos opernamos un koncertzālēs. Ar apbrīnojamu vokālo meistarību un izteiksmes spēku Bedžuns Meta iedzīvina visplašākā spektra mūziku no baroka līdz pat mūsdienām, bet pēdējos gados devies pretī arī diriģēšanas mākslas horizontiem," norādīja festivāla rīkotāji.
11. decembrī Lielajā ģildē uz skatuves būs dzirdams latviešu pianists Georgijs Osokins. Savam solokoncertam "Lielajā Ģildē" pianists blakus licis divus gara milžus – Johanu Sebastiānu Bahu un taustiņu aristokrātu, ģeniālo romantiķi Frideriku Šopēnu. Tieši ar Šopēna mūzikas atskaņojumiem Georgijs Osokins izpelnījās pasaules atpazīstamību, kas pavēra ceļu uz tādām prestižām koncertzālēm kā "Tokijas Metropolitēna teātra zāle", Berlīnes "Konzerthaus", Elbas filharmonija, Sanktpēterburgas filharmonija, Birmingemas "Town Hall" un daudzām citām.
17. decembrī Spīķeru koncertzālē uzstāsies čelliste Guna Šnē un pianiste Agnese Egliņa, kas šoreiz apvienojušās koncertprogrammā "Rosīni, Vasks un Brāmss", pievēršoties tieši čella un klavieru dueta repertuāra radošai izzināšanai. Kopā viņas aicina ieklausīties opermūzikas meistara Džoakīno Rosīni sentimentāli elēģiskajā opusā "Une larme" jeb "Asara", čehu skaņraža Bohuslava Martinū virtuozajās variācijās par slavenā itālieša iezīmīgo opermelodiju. Līdzās likta arī romantiķa Johannesa Brāmsa "Sonāte čellam un klavierēm Famažorā", kā arī Pētera Vaska pirms teju pusgadsimta komponētā "Partita" čellam un klavierēm.
20. decembrī Spīķeru koncertzālē izskanēs koncertprogramma "Ziemassvētku džezs", kurā uzstāsies dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse kopā ar Laura Amantova džeza kvartetu. Programmā būs dzirdami Laura Amantova un Viktora Ritova veidotie latviešu tautasdziesmu aranžējumi, kopā ar pasaulē labi zināmām Ziemassvētku džeza melodijām.
29. decembrī Torņakalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha "Ziemassvētku oratorija", kas ir kļuvusi par Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Koncertā piedalīsies soprāns Elīna Šimkus, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs, baritons Pauls Putniņš, Latvijas Radio koris, valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1.,2. un 3. daļa.
