"Jācer, ka laikapstākļi neieviesīs būtiskas izmaiņas mūsu iedomātajā ainā, bet ideja ir ļoti vienkārša – ja mums nav iespēju uzņemt klausītājus Dzintaru koncertzālē un Latvijas Nacionālajā operā, ar iepriekš plānoto repertuāru nākam pie klausītājiem pilsētvidē," par neparasto ieceri Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta festivāla izpilddirektore Zane Čulkstēna. "Esam izvēlējušies Rīgas zināmākos parkus, un sāksim ar Operas skvēru – jāuzbur šī aina: ja iedomājamies strūklaku un no tās – skatu uz mūsu Balto namu, gan apkārt strūklakai, gan blakus ejās turpat zālītē būs izvietoti vasaras zviļņi, tiks nodrošināti arī pledi. Aicinām visus ņemt līdzi savus ledus un piknika grozus, lai nelielās kompānijās varētu noklausīties šo programmu."
Šie būs audioieraksti – vai nebija doma izvietot arī videoierakstus? "Latvijas vasaras āra seansiem ir ļoti nepiemērotas,'' atgādina Čulkstēna.
"Satumst ap pulksten vienpadsmitiem, un tik ilgi gaidīt būs gatavs tikai retais, līdz ar to domu par videoierakstiem atmetām jau no sākta gala. Tieši tāpat kā pat neizskatījām iespēju atsevišķus koncertus izpildīt ar citu mākslinieku klātbūtni dzīvajā veidā, jo mūsu festivāla stūrakmens un koncertu pamatbūtība ir simfoniskā mūzika – tie ir starptautiskie mākslinieki ar lielu vārdu, nekādā savādākā iterācijā tas īsti, mūsuprāt, nestrādā."
Čulkstēna arī stāsta, ka lielākoties šajos ierakstos muzicēs tieši tie mūziķi, kas bija iecerēti arī festivāla koncertos. "Lielākoties tas tā būs, lai gan ir ļoti grūti nodrošināt tieši tādu specifisku kombināciju – ja ir tas pats orķestris, ne vienmēr būs tas pats diriģents. Taču esam maksimāli mēģinājuši atlasīt pēc iespējas precīzāku kombināciju. Programma gan būs viens pret viens, bet izpildītājs atbildīs par deviņdesmit procentiem."
Pati Zane Čulkstēna ir ļoti mērķtiecīga, enerģiska, par viņu saka – arī jaudīga. Taču pandēmijas izraisītais satraukums nav gājis secen arī viņai. "Mums tiešām bija ļoti smagi sākotnējie divi mēneši – primāri jau tāpēc, ka mēs nebijām gatavi padoties. Skatoties uz nesen publiskotajiem ierobežojumiem, kas ļaus ārtelpās uzņemt līdz pat 3000 apmeklētājiem, Dzintaru koncertzāles kontekstā uz to raugāmies savādāk – varbūt mēs būtu varējuši kaut kādā veidā tomēr šos dzīvos koncertus nodrošināt, līdz ar ko šie divi mēneši, kurus pavadījām,
meklējot iespējas un komunicējot ar valsti, bija tiešām ļoti smagi, bet, kā jau esmu paudusi arī publiski, jau no otrā mēneša kļuva skaidrs, ka iespējamība, ka mums nāksies atcelt festivālu, bija ļoti liela.
Mūsu iniciatīvas iezīmē ļoti būtisku jaunu ceļu, ko turpināsim iet. Pirmās ir meistarklases, kas notiks virtuāli – tās pārsteigs svētku dalībniekus un pašus mūziķus kvalitātes ziņā: tās ir ļoti laba alternatīva klātienes meistarklasēm, un skaidrs, ka šādā veidā mēs varam ievērojami paplašināt to pasniedzēju un mūziķu loku, kas tajās iesaistās. Varam ievērojami paplašināt arī studentu loku, un, treškārt, kas arī nav mazsvarīgi, varam ievērojami paplašināt arī auditorijas loku. Nākamgad noteikti meistarklases organizēsim klātienē, bet šobrīd pētām veidus, kā varētu turpināt virtuālās meistarklases visu gadu, ne tikai šajā vasaras posmā. Otra lielā iniciatīva ir Marisa Jansona piemiņas koncerts – šobrīd četri viņa lielie orķestri apstiprinājuši savu piedalīšanos – ar vienu ļoti lielu Eiropas raidsabiedrību runāja par tā producēšanu un režisēšanu. Tāpēc man ir pārliecība, ka tas būs starptautiski konkurētspējīgs audiovizuāls produkts.
Ja nebūtu "Covid-19", Marisa Jansona piemiņai mēs būtu veltījuši vienu no nedēļas nogalēm ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri un nekad neuzsāktu šādu milzīga mēroga audiovizuālu projektu,
kas paliks ieraksta formātā un turpinās dzīvi neatkarīgi no mums, neatkarīgi no šīs vasaras konkrētajiem norises laikiem un vietas."
