Šī gada festivāla uzmanības centrā būs grieķu izcelsmes avangarda komponista un arhitekta Jaņņa Ksenaka (Iannis Xenakis) monumentālā elektroakustiskā opusa "La legende d’Eer" atskaņojums vērienīgā gaismas un skaņas uzvedumā 14. februārī. Savukārt 15. februāra vakarā akadēmijas studentu un mācībspēku interpretācijās varēs dzirdēt izcilā britu komponista Džonatana Hārvija (Jonathan Harvey) portretkoncertu. Latviešu komponistu un kompozīcijas studentu mūzika būs dzirdama koncertā "Balss" 16. februāra vakarā, kurā kamermūziku balsij varēs baudīt ne tikai ierastajā salikumā ar klavierēm, bet arī ar citiem instrumentiem un elektroniku. Festivālu 17. februārī noslēgs aktuālā amerikāņu džeza mūzikas komponista Dārsija Džeimsa Ārgjū (Darcy James Argue) mūzikas koncerts. Paša meistara vadībā uzstāsies Mūzikas akadēmijas, Rīgas Domā kora skolas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas (JVLMA/RDKS/JMRMV) apvienotais bigbends.
Festivāla programma
Festivālu 13. februārī pulksten 17.00 JVLMA LMT kamerzālē atklās mūzikas vidusskolu Ceturtā laikmetīgās kamermūzikas interpretu konkursa "Skat(!)Logs" laureātu koncerts. Līdzīgi "deciBelam", kura viens no mērķiem ir aktivizēt JVLMA studentus laikmetīgās mūzikas interpretācijai, "Skat(!)Logs" aicina šim mērķim pievērsties mūzikas vidusskolu audzēkņus.
14. februārī pulksten 19.00 JVLMA Lielajā zālē festivāla atklāšanas koncertā varēs dzirdēt nule kā simtgadi svinējušā grieķu izcelsmes avangarda komponista un arhitekta Jaņņa Ksenaka 46 minūtes garo elektroakustisko darbu "La legende d’Eer" ("Mīts par Ēru"). Ksenakis šo kompozīciju radīja 1977.–78. gadā Pompidū centra atklāšanas pasākumam. Skaņdarbs ir skaņas celiņš izrādei ar nosaukumu "Le Diatope". Izrāde notika specifiskā izliektas formas arhitektoniskā konstrukcijā, kas tika izveidots pēc Ksenaka projekta. Blakus skaņai neatkarīgi tika kontrolēts arī vizuālais komponents, kas sastāvēja no 1600 spuldzēm un četriem lāzeriem, kuru stari tika kontrolēti ar 400 grozāmiem spoguļiem. Šis darbs ieņem vietu starp "politopiem" – tā ir Ksenaka daiļradei raksturīga forma, kurā darbs tiek iecerēts speciālai vietai un kombinē skaņu, gaismu un arhitektūru.
2021. gadā Sibēliusa akadēmijas mūzikas tehnoloģijas nodaļas pasniedzēji izveidoja šī darba versiju, kurā oriģinālais gaismas koncepts tiek aizvietots ar viedo gaismekļu kontroli no datora. Festivāla "deciBels" programmā "La legende d’Eer" interpretācija būs Mariannes Dekostēras-Taivalkoski (Marianne Decoster-Taivalkoski), Alehandro Olartes (Alejandro Olarte), Alehandro Montess de Oka Torress (Alejandro Montes de Oca Torres) un gaismu mākslinieka Jurģa Ozola pārraudzībā.
15. februārī pulksten 19.00 JVLMA Lielajā zālē britu komponista Džonatana Hārvija (1939–2012) portretkoncerts. Šī izcilā komponista mūzikas atskaņojumi ir pietiekami reta parādība Latvijas koncertdzīvē. Blakus tādiem viņa kompozīcijas tehnikai piemērojamiem terminiem kā spektrālisms un elektronika Hārvija daiļradi raksturo dziļi un personiski garīgie meklējumi – kristīgais misticisms jaunībā, vēlāk hinduisms, pēc tam, brieduma gados – budisms. Garīgās tēmas ļoti bieži atspoguļojas darbu nosaukumos un saturā. Kaut kādā ziņā var vilkt paralēles starp Hārviju un Olivjē Mesiānu, arī šo autoru garīgā tematika neierobežoja jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumos, dziļāku saišu veidošanā starp garīgajām idejām un to muzikālajām izpausmēm. Hārviju īpaši raksturo tembra pētniecība kā tilts starp fizisko un metafizisko. Koncertā varēs dzirdēt četrus skaņdarbus – "Advaya" čellam un elektronikai (Guna Šnē – čells, Roberts Flaics (Robert Fleitz) – elektroniskie taustiņinstrumenti), "Ricercare una melodia" trompetei un elektronikai (Bruno Ančāns – trompete), "The Riot" (Luca Quaranta – flauta, Laima Ratniece-Miltiņa – basklarnete, Anna Ivanova – klavieres) un par elektroniskās mūzikas evergreen nosaukto "Mortuos Plango, Vivos Voco" 4-kanālu magnetofona lentei.
16. februārī pulksten 19.00 JVLMA Lielajā zālē programma "Balss", kurā varēs dzirdēt latviešu komponistu un JVLMA kompozīcijas studentu kamermūziku balsij. To varēs baudīt ne tikai ierastajā salikumā ar klavierēm, bet arī ar citiem instrumentiem un elektroniku. Programmā Anitras Tumševicas vokālais cikls "Cēsu skiču burtnīca", kuru pirmatskaņos Viktorija Pakalniece (soprāns) un Diāna Zandberga (klavieres), kā arī Alises Rancānes "Ars Magna", pirmatskaņojums Latvijas Radio kora dziedātāja Rūdolfa Bacāna un autores (elektronika) pārziņā. Tāpat arī akadēmijas kompozīcijas studentu Diānas Gritānes, Dāvja Vilka, Henrija Poikāna, Žanetes Spirkas un Renāra Veļičko skaņdarbi JVLMA vokālās mākslas studentu interpretācijās.
Festivāla noslēgumā 17. februārī pulksten 19.00 JVLMA Lielajā zālē Dārsijs Džeimss Ārgjū un JVLMA/RDKS/JMRMV apvienotais bigbends.
"Dārsijs Džeimss Ārgjū (Darcy James Argue) šobrīd ir viens no pazīstamākajiem, novatoriskākajiem un interesantākajiem mūsdienu džeza komponistiem. Leģendārā Boba Brukmeijera skolnieks Dārsijs kopā ar savu bigbendu "Secret Society" ir radījis kvalitatīvi jaunu pieeju džeza bigbenda skanējumam un izpratnei par laikmetīgā džeza kompozīciju," norādīja festivāla rīkotāji. "Bez šaubām var teikt, ka Dārsijs šobrīd ir viens no aktuālākajiem vārdiem džeza kompozīcijas laukā." Tam apliecinājums ir arī Dārsija un viņa bigbenda "Secret society" albuma "Real Enemies" nominēšana "Grammy" balvai par labāko izvērsta ansambļa ierakstu 2016. gadā.
"Uzstāšanās kopā ar šāda pasaules līmeņa džeza mūziķi ir vienreizēja iespēja JVLMA studentiem, Rīgas Doma kora skolas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņiem ne tikai apgūt jaunu repertuāru un smelties pieredzi darbā ar pasaules līmeņa māksliniekiem, bet arī vistiešākajā un nepastarpinātākajā veidā līdzdarboties patiešām visaktuālākajā, kas šobrīd notiek džeza pasaulē," uzsvēra JVLMA. "Šāda veida pieredze ir absolūti neatsverama, un lieki piebilst, ka Dārsija viesošanās un koncerts būs viens no nozīmīgākajiem džeza notikumiem šogad visas Latvijas kontekstā."
Festivāls notiek, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un programmas "Erasmus+" atbalstam.
