Koncertā skanēs Mendelsona Vijoļkoncerts un Čaikovska skaņdarbi vijolei un orķestrim.
Vengerovs tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu spilgtākajiem, dinamiskākajiem un daudzpusīgākajiem māksliniekiem. Daži kritiķi apgalvo, ka tādi mākslinieki kā Vengerovs paradās reizi simt gados. Citi viņu dēvē par mūzikas kolosu un nesatricināmu klinti. Un visi bez izņēmuma izsaka visaugstāko atzinību par pilnskanību un kaismi, ko izstaro viņa vijole.
„Neteikšu, ka tā man ir kā mīļākā. Tā man ir kā sieva,” mūziķis stāsta par savu instrumentu, ko 1998.gadā iegādājies „Cristie’s” izsolē Londonā. „Kopš tā laika mēs esam nešķirami. Tas ir vienīgais instruments, ko spēlēju. 1727.gadā to uztaisīja Antonio Stradivāri, tā piederējusi leģendārajam franču vijolniekam Rūdolfam Kreiceram.”
Pateicoties šim instrumentam, šai vijolei, esmu iemācījies citādi spēlēt, citādi dzirdēt, jo instrumentam ir sava balss. Esmu ieguvis citas, daudz dziļākas krāsas,” instrumentu par tam piemītošo baritona skanējuma nokrāsu slavē Vengerovs.
Maksims Vengerovs savu radošo potenciālu izpauž vairākos veidos. Viņš ir vijolnieks, diriģents, pedagogs un altists, pamēģinājis pat elektrisko vijoli, taču katrā no šiem ampluā Vengerovs koncentrējas uz konkrēto profesiju.
„Man ir trīs mūziķa profesijas, kas vienlīdz sniedz neierobežotu brīvību un iespēju sevi izpaust,” uzsver Vengerovs, stāstot, ka katru reizi ir liela bauda iznākt uz skatuves ar vijoli, un nosaucot vijoļspēli par savu dzimto valodu. Turklāt Vengerovs sevi uzskata par krievu tradīcijas turpinātāju gan vijoļspēlē, gan diriģēšanā.
Vengerovs ir saņēmis divas "Grammy" balvas, četras "Gramophone Award" balvas, četras "Edison Award" balvas, divas "Echo Klassik Award" balvas, kā arī "Amadeus Prize Best Recording", "Prix de la Nouvelle", "Academie du Disque Victoires de la Musique", "Siena Prize of the Accademia Musicale", divas "Diapason d’Or", "RTL d’OR", "Grand Prix Des Discophiles", u.c. Par sasniegumiem atskaņotājmākslā Vengerovs ir saņēmis M.Rostropoviča dibināto prēmiju "Gloria" un D.Šostakoviča prēmiju no J.Bašmeta Labdarības fonda.
„Man ir ļoti paveicies ar skolotājiem,” saka Vengerovs gan par saviem vijoles, gan diriģēšanas skolotājiem.. Viņa pirmā vijoles skolotāja bija Gaļina Turčiņinova, otrs pedagogs – profesors Zahars Brons. 16 gadu vecumā mūziķis beidza vijoles apmācību un sastapa Mstislavu Rostropoviču, ar kuru Vengerovu 17 gadus saistījusi draudzība. Kopā ar Rostropoviču ierakstīti astoņi diski, ko Vengerovs uzskata par savu labāko veikumu.
Atbildot uz jautājumu, kur ir Vengerova mājas, mūziķis atzīst: „Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo katrā valstī, kur uzturos ilgāk par trīs dienām, sāku justies kā mājās.”
Vengerova vecvecmāmiņa dzimusi Slokā, kur ģimenei piederējusi māja.
„Kad 1974.gada 20.augustā piedzimu es, mans tētis kopā ar Novosibirskas simfonisko orķestri Arkādija Kaca vadībā koncertēja Rīgā. Viss orķestris, uzzinot par manu dzimšanu, gāja peldēties Daugavā, kur ūdens tobrīd, šķiet, bija tikai deviņus grādus silts,” stāsta mūziķis, norādot, ka viņam ir dziļi emocionālas saites ar Latviju, turklāt viņš uzstājies Latvijā arī 10 vai 11 gadu vecumā un atceras brīnišķīgo koncertzāli un lielisko publiku.
Kā iepriekš ziņots, Hermaņa Brauna fonds šovasar piedāvā jaunu festivālu, kuram dots nosaukums "Artissimo". Festivālu 15.jūlijā turpinās portugāļu fadu dīva Ana Moura un viņas ansamblis. Augustā festivāla programmā paredzēti četri koncerti. 8.augustā „Artissimo” aicina uz koncertu Sv.Jāņa baznīcā, kur ar programmu „Mūzika dvēselei” uzstāsies akordeoniste Ksenija Sidorova un Tallinas kamerorķestris (diriģents Andress Mustonens), 23.augustā Jūrmalas Mūzikas skolā skanēs krievu kamermūzikas pērles, 25.augustā Dzintaru koncertzālē viesosies akordeonists Rišārs Galjāno un viņa ansamblis, bet 27.augustā - Irkutskas apgabala filharmonijas Gubernatora simfoniskais orķestris (Krievija) ar māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Ilmāru Lapiņu priekšgalā atskaņos Dvoržāka 8. Simfoniju un Dunajevska mūziku un dziesmas no filmām un operetēm. Kā soliste koncertā uzstāsies latviešu soprāns Liene Kinča.
Nākotnē Hermaņa Brauna fonds publikai sola muzikālo filmu minifestivālu “Artissimo – Cinema”, tikšanos ar mūziķiem “Artissimo” fanu klubā Jūrmalā un dažādas izstādes.
