Sākotnēji "Ad Lucem" tika rīkots pēc Lieldienām, tad – augustā. Tagad par labāko norises laiku izvēlēts klusais pēcjāņu laiks. "Līdz ar to, ka mūsu kultūras dzīvi pārņēmis īsts viesulis, mūsu festivālam intuitīvi gribas atrast visklusāko posmu. Izrādās, tieši nedēļa pēc Jāņiem pagaidām ir visklusākā, jo cilvēki nav gatavi uzreiz pēc svētkiem mesties citādā pieredzē," stāsta Sandra Zandberga, kura turklāt konstatējusi, ka festivāla "Ad Lucem" auditorija ir cilvēki, kuri vairāk izbauda tieši īstos saulgriežus.
"Skaļais Līgo pasākums tik daudz neattiecas uz dvēseles lietām, līdz ar to šim festivālam 'klusā nedēļa' pēc Jāņiem ir brīnišķīga!"
Vaicāta, kāds pašai Sandrai Zandbergai ir saulgriežu laiks un vai cikliskums dabā un latviskie riti mudina pievērsties garīgajai dimensijai, festivāla direktore saka tā: "Garīgajai dimensijai jāpievēršas nepārtraukti – no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam, kas patiesībā tā arī notiek – arī ikdienas steigā. Protams, ka saulgrieži ir ļoti īpašs laiks, jo mēs jau esam daba. Un esam cieši saistīti ar to, kaut varbūt ikdienas skrējienā nemaz to nepamanām.
Saulgriežu laiks, kad viss ir zenītā, ir pats pilnbrieda laiks, un uz to arī iet mūsu dvēsele."
Festivāla ietvaros izskanēs trīs koncerti.
Festivāla atklāšanas koncertā 26. jūnijā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā čellists un Krētas liras spēles meistars Jorgs Kaloudis no Grieķijas vēl nedzirdētā skanējumā atskaņos emocionāli dziļās J. S. Baha svītas.
"Atklāšanas koncertā mūziķis būs viens, bet instrumenti – vairāki," atzīmē Zandberga. "Šis patiešām būs gan ļoti īpašs mūziķis, gan koncerts – Jorgs, kurš Latvijā viesosies pirmoreiz, jau ceturtajā paaudzē ir Krētas liras spēles meistars, viņš pārvalda elektroniku, pats ir komponists, improvizētājs, aranžētājs, un viņam pašam ir arī ierakstu studija – tātad viņš ir arī producents. Plaša ranga mūziķis, kurš turklāt pasniedz arī čella spēli Atēnu konservatorijā. Bet viņa sirdslieta, protams, ir Krētas lira – tās studijām viņš veltījis savas dzīves divpadsmit gadus, lai uz šī tradicionālā instrumenta pirmo reizi vēsturē ieskaņotu Baha svītas, kuras dzirdēsim koncertā. Skanēs arī čells.
Interesanti, ka Krētas liras skaņa ir ļoti tuva baroka laikam, un, manuprāt, skanējums uz Krētas liras Baha mūzikai ir daudz oriģinālāks un tuvāks savam pirmsākumam, nekā tas skan uz čella."
27. jūnijā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā ar īpašu programmu uzstāsies koklētāja Laima Jansone – viņas sadarbība ar festivālu ilgst jau vairākus gadus, un šoreiz viņa uzstāsies kopā ar pašas izveidoto koklētāju kopu “Austras koks”.
Savukārt festivāla noslēgums 30. jūnijā plkst. 19.00 risināsies Spīķeru koncertzālē, un īpašie viesi būs pasaules mūzikas ansamblis "Constantinopole" (Kanāda), kas aicina uz muzikālo ceļojumu pa viduslaiku un renesanses Eiropas, Vidusjūras un Tuvo Austrumu kultūru muzikālo dārgumu glabātuvēm.
"Tas ir pasaulē pazīstams, ļoti augsta līmeņa ansamblis, un, protams, es būtu ļoti laimīga, ja varētu uz Latviju atvest visu ansambli," nopūšas Zandberga. "Viņu sastāvs gan variējas no programmas uz programmu, tiekot pielāgots mūzikai, un Rīgā mēs dzirdēsim šī ansambļa pašu pamatu – tā dibinātāju un veidotāju, komponistu un aranžētāju Kiju Tabasjanu un Šarbelu Rūanasavu.
Tā ir starplaikmetu mūzika, kas sakņojas Vidusjūras reģionā, bet viņi savā interpretācijā meklē saknes un pielāgo tās mūsdienām. Nojauc robežas, lai atkal tās savienotu jaunā mūzikas izpratnē. Mūzika ir ļoti dziļa, kontemplatīva, ar orientālu garšu. Burvīga," kārdina Sandra Zandberga.
Runājot par programmu atlasi festivāliem, viņa neslēpj: "Vienmēr meklēju ko jaunu, bet vienmēr atgriežos arī pie kaut kā jau zināma, jo jaunais allaž tomēr ir eksperiments – kaut esmu to iepriekš dzirdējusi, kamēr tas nav izskanējis festivāla koncertzālē, simtprocentīgi nevaru būt droša, ka tas sasniegs to dvēseles stāvokli, uz ko mēs ejam. Bet vienalga – jebkurā gadījumā tas ir ceļš, un arī mūziķis jau nekad nevar būt vienlīdz savos augstumos: tas atkarīgs no visādiem apstākļiem.
Bet mēs jau visu laiku esam ceļā - virzībā uz augstāko, kas mūsos.”
Tik ilgus gadus rīkojot šo festivālu, Sandra Zandberga iepazinusi festivāla klausītājus: "Mūsu publika ir brīnišķīga, un tas ir viens no faktoriem, kāpēc nebeidzu rīkot šos koncertus, jo sastopu tik fantastiskus cilvēkus - daļa no viņiem kļuvuši par maniem draugiem."
