Kultūra

Filma "Tev, Rūķi!" - vecākās joprojām spēlējošās latviešu aktrises Rutas Birgeres portrets

Kultūra

Daugavpils teātrī iestudēts mūsdienīgs Hamlets

Fēru salu dziesminiece Eivora atgriezusies Rīgā

Fēru salu dziedošais simbols - Eivora - atkal Rīgā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 6 mēnešiem.

Viņu dēvē par Ziemeļu kristālu, Vikingu karalieni un gluži vai sinonīmu mazajai salu valstij Atlantijas okeānā starp Skotiju un Islandi. Dziedātāja Eivora no Fēru salām ir viena no šā brīža populārākajām Skandināvijas mūziķēm, un pasaules mūzikas festivāla „Porta” ietvaros viņa šovakar jau otro reizi iegriezīsies Rīgā. Pēc iepriekšējās uzstāšanās viņai izveidojusies arī saikne ar Latvijas mūziku caur iepazīšanos ar koklētāju Laimu Jansoni.

Eivora Palsdottira ar skatuves vārdu „Eivør” dzimusi pirms 32 gadiem Fēru salās – autonomā salu valstiņā Dānijas Karalistes paspārnē ar 50 tūkstošiem iedzīvotāju. Salas savpatnība un klinšainā daba iedvesmojusi arī Eivoras mūziku, ko viņa raksta un dzied jau kopš agra vecuma. Lai gan šobrīd Eivora dzīvo Kopenhāgenā, viņa allaž ļoti uzsver savu fērietes izcelsmi.

Daba ir pirmais, ar ko Eivora raksturo Fēru salas intervijā „Klasikas” kolēģei Gitai Lancerei, protams, arī cilvēki:

„Vēl kas īpašs ir Fēru salu cilvēki. Viņiem pieder mana sirds, un viņi ir tie, kas man liek tur ik gadu atgriezties. Fērieši ir izpalīdzīgi un ļoti rūpējas viens par otru. Mūsdienu pasaulē, kurā katrs pats sev ir pirmajā vietā, tā ir milzīga vērtība.”

Kopš iepriekšējās viesošanās Rīgā Eivoru ar Latviju saista arī pazīšanās ar koklētāju un etnomuzikoloģi Laimu Jansoni:

„Kad es pirmoreiz satiku Laimu un mēs kopā muzicējām, uzreiz jutu, ka mums ir kopīga izpratne par to, ko darām. Mūsu radītā mūzika nāk no divām dažādām pasaulēm, bet, kopā spēlējot, ir sajūta, ka runājam vienā valodā. Jā, laikam to var saukt par sava veida dvēseļu radniecību.”

Laimas Jansones viesošanās pie Eivoras Fēru salās nesen bija skatāma Latvijas Televīzijas raidījumā „Skaņusaite”. Abas mūziķes kopā spēlēja gan Eivoras skaņdarbus, gan tautasdziesmu „Jūriņ’ prasa smalku tīklu”.

„Eivorai ir ne vien brīnišķīgs muzikālais talants un balss, bet viņa ir arī fantastisks cilvēks, ļoti atvērts un draudzīgs,” saka Laima Jansone, kurai īpaši palicis atmiņā koncerts Eivoras dzimtajās mājās, ko apmeklēja daudzi vietējie:

„Man visspilgtāk atmiņā ir palikusi tāda aina ciemos pie Eivoras mātes mājās, kur Eivora pati ir izaugusi. Un tas ir tāds milzīgs logs līdz grīdai, pa kuru tu redzi to milzīgo fjordu ieleju ar kalniem, sauli, saullēktiem, saulrietiem, ūdeņiem, vēju, ziemā lielu sniegu… Tu skaties uz to ainavu aiz loga un saproti, kāpēc viņai tā balss ir tik plaša un pāri skanoša. Jo tur ir kur [skanēt]! Tas tur pat dabīgi prasās. Un viņa ar to ir izaugusi.”

Nupat Eivora vienlaikus ierakstījusi divus jaunus, krasi kontrastējošus mūzikas albumus. Tiem viņu iedvesmojušas cilvēku attiecības un pašas mūziķes mūžīgās ilgas redzēt pasauli, augot mazajās Fēru salās, un ilgas atgriezties mājās, kolīdz esi projām. Vienā no ierakstiem Eivora dzied dzimtajā fēriešu valodā, kam vistuvākā līdzība ir ar islandiešu valodu.

Eivora, kuras balss Latvijas klausītājiem, iespējams, pazīstama arī no dziesmām filmās „Gredzenu pavēlnieks” un „Troņu spēles”, ceturtdien, 12.maijā, koncertēs mūzikas namā „Daile”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti