Koncertprogrammās plaša mūzikas ģeogrāfija – gan Latvijā nedzirdēta spāņu un itāļu mūzika, Baha vācu baroka mūzikas šedevri un franču sakrālie skaņdarbi, kā arī mūsdienu latviešu komponistu daiļrade (tai skaitā viens pirmatskaņojums).
Rīkotāji norāda: “Sevišķi intriģējoši ir 17. gadsimtā Latvijā radīti garīgie dziedājumi, kas apkopoti tā saucamajā “Elgera grāmatā”, bet pēdējos gadsimtos Latvijā vispār nav skanējuši.”
Interesanti būs arī instrumentu sastāvi – klausītāji iepazīs gan Rīgas Doma ērģeļu pozitīvu, Ievas Salietes klavesīnu, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijas āmuriņklavieres, kuras Latvijas koncertdzīves kopainā dzirdamas ļoti reti. Aicināti izcili senās mūzikas interpreti – brazīļu izcelsmes mūziķis Rožerio Gonsaless (baroka fagots, sitaminstrumenti/ Šveice), Ieva Saliete (klavesīns), Guntars Prānis (rata lira), Ieva Nīmane (baroka flautas), Vita Kalnciema (āmuriņklavieres), Ilze Grudule (baroka čells), Lāsma Meldere-Šestakova un Vitālijs Šestakovs (baroka vijole), Aija Veismane-Garkeviča (soprāns) un “Riga Baroque Ensemble”.
Koncertcikla atklāšanas koncertā “Baroka mūzika no Francijas katedrālēm” 22. februārī muzicēs 2018. gadā dibinātais senās mūzikas jauno interpretu ansamblis “Riga Baroque Ensemble”.
Ansambļa dalībnieki – soprāns Aija Veismane-Garkeviča, teorbists Mārtiņš Garkevičs, basso continuo speciāliste Veronika Rinkule, vijolniece Anna Naudžūne un čelliste Danuta Ločmele – aicina ieklausīties Francijas baroka sakrālās un instrumentālās mūzikas lappusēs. Te gaidāmi pārsteigumi: ja Fr. Kuperēna vārds visiem zināms, tad ar R. de Vizē, R. D. de Busē, K. Heigensa, Ž. F. Rebela, Ž. B. Barjēra daiļradi Latvijas klausītājam būs iespēja iepazīties droši vien pirmo reizi. Šis būs būtisks papildinājums Latvijas senās mūzikas pasaulē – dzirdēt to, ko Eiropā atskaņo regulāri.
Koncertprogrammā “Dialogi spāņu un itāļu ritmos” 29. februārī būs iespēja dzirdēt Latvijā maz skanējušu komponistu mūziku.
Tādēļ uz Rīgas Domu tika aicināts Šveicē dzīvojošais brazīļu izcelsmes mūziķis, renesanses un baroka fagota, kā arī viduslaiku sitaminstrumentu speciālists Rožerio Gonsaless. Programma solās būt deju mūzikas elementiem un krāšņām improvizācijām bagāta (kā komponistu izrakstītām, tā mūziķu radītām). Spāniju pārstāvēs renesanses komponisti A. de Kabesons, P. de Auraho un citi, savukārt Itāliju šajā vakarā iepazīsim caur agrīno baroku. Pārsteidzoši, cik virtuozi ir spēlējuši šie 17. gs. Itālijā dzīvojušie mākslinieki, par ko varam pārliecināties, apskatot Buonamente, Marini, Mealli partitūras. Te nu Latvijas baroka vijoles spēles lielmeistari Lāsma Meldere-Šestakova un Vitālijs Šestakovs ir pārliecinošākie šīs spēles manieres pārzinātāji.
7. martā uz koncertu “Garīgās vertikāles/ Bahs un latvieši” aicinās izcilā latviešu klavesīniste, Lielās mūzikas balvas laureāte Ieva Saliete.
Pasaulē pieprasītā mūziķe koncertā Rīgas Domā pievērsīsies pārlaicīgajai Johana Sebastiāna Baha klvesīnmūzikai, bet kā īpašs notikums būs arī latviešu komponistu radītie opusi šim instrumentam. Izskanēs gan nesen tapušie Pētera Vaska un Riharda Dubras skaņdarbi, gan arī jaunās komponistes Annas Martas Burves jaundarba pirmatskaņojums.
14. martā koncertprogrammā “No Mīteļa līdz Brāmsam” klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt Latvijas koncertdzīvē reti sastopamās āmuriņklavieres.
Ērģelniece Vita Kalnciema un pasaulē īpaši pieprasītā latviešu baroka čelliste Ilze Grudule ir izcilas speciālistes senās mūzikas autentiskā atskaņojumā, šoreiz pievēršoties saspēlei ne tikai ar ērģeļpozitīvu, bet arī ar klasicisma laikmeta modes instrumentu – āmuriņklavierēm. Tas ir instruments, par kuru savas dzīves nogalē jūsmojis Johans Sebastiāns Bahs, ar to dzīvoja Filips Emanuels Bahs, Mocarts, Bēthovens un Haidns, un tas ir instruments, kas 19.gs. sākumā strauji attīstās romantisma mūzikas vajadzībām. Programmā “No Mīteļa līdz Brāmsam” skanēs arī Viktorijas Pakalnieces soprāns.
Noslēguma koncertā “Elgera grāmata. 17. gadsimts“ 21. martā senās baznīcas mūzikas eksperts Guntars Prānis ar domubiedriem aicina atklāt vēl neizzinātas Latvijas mūzikas vēstures lappuses.
Koncerta programmas pamatā ir unikāls un līdz šim auditorijai nepazīstams materiāls – dziedājumi no 1621. gadā iespiestās Georga Elgera dziesmugrāmatas “Geistliche Catholische Gesänge“. Tā ir pirmais nozīmīgais katoliskais melodiju krājums, kurā atrodami gregoriskie psalmdziedājumi, kā arī senbaznīcas himnas un litānijas, domājams, paša Georga Elgera tulkotas un adaptētas. Grāmatā sastopamas un koncertā būs dzirdamas arī paša garīdznieka sacerētas dziesmas. Solisti Rūdolfs Bērtiņš (tenors), Agnese Pauniņa (soprāns) un pavadošie instrumentālisti Guntars Prānis (rata lira), Ieva Nīmane (senās flautas), Ilze Reine (ērģeļpozitīvs) atskaņos senās melodijas tam laikmetam atbilstošā veidā, izmantojot gan ģenerālbasa, gan improvizācijas elementus. Programmā paredzēti arī vairāki paskaidrojoši komentāri.
