Kultūras ziņas

Nedēļas nogale Mišas Maiska zīmē

Kultūras ziņas

Annas Ķirses «Koku opera» Somijas mežos

Ezers. Mūzika. Metafizika

Ezers, mūzika, metafizika. Izskanējušas «Ezera skaņas»

Bez oficiālām uzrunām, noteikumiem un uzvārdiem. Sākumā piķa melnā tumsā ar mūzikas uzplaiksnījumiem kompasa vietā, tad saullēkta sagaidīšana un muzikālā kulminācija. Ko tādu nedēļas nogalē Madonas novada Vestienas pagastā esošajā Kāla ezerā jau septīto reizi varēja piedzīvot pasākumā “Ezera skaņas”. Šogad tas norisinājās ar saukli „Ceļš sākas šonakt. Es dodos mainīties” un tematiski pētīja zemūdens dzīles, pielīdzinot tās cilvēka zemapziņas plašumiem.

Festivāla “Ezera skaņas” apmeklētāju laivas Kāla ezerā lielākoties dodas vēl nakts aizsegā. Daži krastu atstājuši jau iepriekšējā vakarā, lai uz ūdens mostos pulksten četros, līdz ar pirmajām festivāla skaņām. Pēc tām un blāviem gaismas objektiem tālumā arī jāvadās, lai apmēram pēc pusstundas iršanās sasniegtu uz ūdens uzcelto skatuvi un iejuktu starp citiem – kopumā 2000 klausītāju peldošajā ciematā.

Ir dažādas atbildes uz jautājumu, kas ir tas, pēc kā uz šejieni braucat?

“Patiesībā pēc tādām mazliet sirreālām sajūtām uz ūdens. Klusums, miers, mūzika, zvaigznes, rītausma, saule, ir tāds bohēmiskais noskaņojums. Tiešām tādas maģiskas sajūtas,” saka Krista.

“Mierīgi, savdabīgi, bet riktīgi patīkami, kopības sajūta. Tas ir tas, kas mani piesaistīja visam šim pasākumam,” – tā Oskars.

“Mēs braucam tāpēc, ka tas vienmēr ir īpaši, tas ir savādāk nekā jebkurš cits koncerts, un, braucot vairākus gadus, ir interesanti vērot to dinamiku – kādi ir laikapstākļi, jo tas ļoti ietekmē, kādi ir mākslinieki, kā mēs esam sagatavojušies. Vai ir pietiekami siltas drēbes un skatīties, kā tas atšķiras katru gadu,” stāsta Aija.

“Vēl kas ir īpašs šim pasākumam – ka tu nezini, uz ko tu brauc, kādi muzikanti vai mākslinieki būs, un tad airējies un gaidi, kas skanēs. Tas ir forši,” uzsver Zane.

Miglā un skatuves gaismēnu spēlēs ietērpto skaņražu vārdus festivāla rīkotāji patur noslēpumā, lai klausītāji uz Kāla ezeru dotos paša notikuma, ne konkrētas muzikālās apvienības dēļ. 

“Ir prieks uzspēlēt, kad ir tā mistiskā atmosfēra, kad mēs paši nezinām, ko sagaidīt, un cilvēki nezina, ko sagaidīt. Ir tāda mazā mistērija,” saka projekta “Praga II” dalībnieks Rūdolfs Zagorskis

“Četri no rīta, nav pārāk daudz gulēts, kas jau iedod tādu labu maģiju, un tas, kā mēs uztveram šo un arī klausītāji –kaut kā man šķiet tas miega trūkums un arī klusais ezers kaut kā atkailina to uztveri,” skaidro projekta “Praga II” dalībnieks Aleksis Luriņš.

“Lielu lomu tajā visā pasākumā spēlē saullēkts, un koncerts līdz ar saullēktu attīstās, un, kad saule uzaust, tad sasniedz kaut kādu kulmināciju,” stāsta projekta “Praga II” dalībnieks Pēteris Ozols.

“Tas ir kā sapnī – spēlēt, atrodoties uz ezera. Nekad ko tādu nebiju piedzīvojusi. Kad man piedāvāja šeit uzstāties, ne mikli nevilcinoties, piekritu. Tas bija patiesi maģiski. Un tik skaisti sagaidīt rītausmu kopā ar tik daudz cilvēkiem,” atzīst mūziķe Kaija Vilkinsa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti