Armēņu etnodžeza grupa koncertā Rīgā piedāvāja sava vadītāja Džona Hodiana Trimdas dziesmas, kuru rašanos iedvesmojušas viduslaika mūka Mkrtiča Nagaša aizkustinošās dzejas rindas par no dzimtenes izraidīto likteni, kas tik aizkustinoši un skaisti izskanēja trīs lieliskās, daiļskanīgās solistu balsīs.
„Vēsture ir tāda, ka Džons ir genocīdā izdzīvojušu armēņu pēctecis, kuriem izdevies nokļūt Amerikā,” stāsta „Naghash Ensemble” soliste Hasmika Bagdasarjana. „Pirms dažiem gadiem viesojoties Armēnijā, viņš dzirdēja mani dziedam slavenajā Garni klosterī un jutās no skanējuma ļoti iedvesmots. Viņš meklēja tekstus, lai komponētu manai balsij. Tas bija seno laiku mūka teksts par izraidīto tēmu, kas ir ļoti tuva armēņu tautai,” saka Bagdasarjana.
„Man īsti nepatīk stila apzīmējums – etnodžezs, jo tas ļoti ierobežo. Manuprāt, tas ir jauns virziens mūzikā,” piebilst ansambļa vadītājs, komponists un pianists Džons Hodians.
Viņš arī norāda, ka savu armēņa izcelsmi, par spīti dzīvei citur pasaulē, nav aizmirsis. „Jā, ir asinīs. Mūsu mājās vienmēr ir skanējusi armēņu mūzika, un visi radi un draugi Amerikā arī bija armēņi,” viņš norāda.
Īpašu krāsu mūzikai piešķir duduka skanējums. Mūziķim ir vai vesela šo instrumentu kolekcija. „Tā kā dudukam ir tikai tercas diapazons, tad vajadzīgi vairāki instrumentu – tas ir ar La skaņojumu, Tas – Soldiez, vēl Si un tas Sibemol un arī Do, - tas dod iespēju spēlēt visās tonalitātēs. Komponists to zina, un ievēro pauzes instrumentu mainīšanai. Viņa mūzikā jūt armēņu gēnu,” skaidro “Naghash Ensemble” mūziķis Emanuels Hovanisjans.
