"Bija sajūtas, ka dzimtu bērns," saka komponists, atzīstot, ka šajā projektā ir iemūrēta kāda daļa no viņa paša.
Ērika Ešenvalda “Iemūrētie” ir opera par bibliotēkas uzcelšanu un upuri, bez kura nav iespējams radīt neko patiesi lielu. Visā Eiropā pazīstamas leģendas par cilvēkiem, kas dzīvi iemūrēti dažādu celtņu pamatos vai sienās, lai ēkas varētu tikt uzceltas un iegūtu dvēseli. Šī opera ir mūslaiku leģenda, kuras avoti ir dažādu Eiropas tautu folklora un mūsdienu Latvijas sabiedrība. Šā stāsta varoņi ir mākslinieki un mūrnieki, bibliotekāri un politiķi, viņu mīlestība un nodevība, ticība un pienākums.
Komponista Ērika Ešenvalda un dzejnieces Ineses Zanderes operai „Iemūrētie” ir mistērijas klātbūtne, kas īpaši uzrunājusi režisori Lauru Grozu-Ķiberi. Režisorei opera raisījusi pārdomas par upura nozīmi. Savukārt galvenās lomas izpildītāja Inga Šļubovska-Kancēviča velk paralēles ar mūsdienām, kad cilvēki karjeras dēļ no daudzām lietām atsakās vai tās upurē.
"Mūzika ir caurstrāvota ar dvēseliskumu, smeldzi, gaišumu, kas, manuprāt, arī manā balsī parādās," saka Šļubovska-Kancēviča.
Opera „Iemūrētie” pasaules pirmizrādi piedzīvos 19.maijā, bet šajā sezonā tiks izrādīta arī 20. un 21. maijā.
Galvenajās lomās - Inga Šļubovska-Kancēviča vai Elīna Šimkus, Laura Grecka vai Ieva Parša, Raimonds Bramanis vai Mihails Čuļpajevs, Jānis Apeinis vai Rihards Millers.
