Festivālā “Arēna” ik rudeni skatītāju acu priekšā dzimst ne tikai jauna mūzika, bet arī nebijuši kopprojekti. Arī trio “Art-i-Shock” un “Altera Veritas” ideju par kopdarbību lolojuši jau sen.
“Sākām runāt, ka mēs darbojamies tādos netradicionālos ansambļos, pārrunājām, kā notiek repertuāra izvēle, sadarbība ar komponistiem, klausītāju pieredze un ko mēs varam piedāvāt klausītājiem. Draudzīgi aizrunājāmies līdz kopkoncertam,” pastāstīja trio “Art-i-Shock” mūziķe Agnese Egliņa.
Pavisam neviļus sanācis, ka koncertprogrammu galvenokārt veidoja latviešu komponistu – mūziķu vienaudžu opusi, kam abu ansambļu specifika nav sveša. Senākais no tiem – Ērika Ešenvalda 2002. gadā speciāli “Altera Veritas” rakstīts opuss.
“Ārprāts, es vēl biju students Mūzikas akadēmijā, un viņi arī bija toreiz studenti, un tā mēs roku rokā sadarbojāmies. Tā tapa tāds apcerīgs opuss drūmā noskaņā, kurš mani veda jaunās ārēs,” atcerējās komponists.
Septiņu instrumentu simbiozē iekļāvās arī divi pasaules pirmatskaņojumi.
“Dimitri Maronidi bieži vien sauc par elektronikas burvi, un man liekas, ka skaņdarba laikā var dzirdēt, ka ir tāda maza buršanās, kaut kas tāds ļoti interesants, un katru reizi tas skaņdarbs sanāk atšķirīgs,” norādīja Egliņa.
“Jūtos, it kā būtu latvietis – šeit esmu bieži, jo mana sieva, komponiste Gundega Šmite nāk no Latvijas. Jūtos šeit kā mājās. Kokle ir tāds instruments, ar kuru var atklāt arī citas tradīcijas, un ir interesanti, kad kokles skaņu kombinē ar elektroniku. Sākumā tas likās kā liels izaicinājum, atklāju sev jaunus instrumentus, kokle ir labs materiāls, ar ko strādāt,” atzina Dimitris Maronidis.
Tā kā lielākai par VEF Kultūras pils kamerzāles skatuvi pietaupīts vēl kāds pirmatskaņojums, tad abu kamermūzikas ansambļu tikšanās vienā koncertarēnā klausītājiem esot apsolāma.
