Ešenvalda oratorija vienā dienā izskanējusi trīs kontinentos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latviešu komponista Ērika Ešenvalda oratorija „Kristus ciešanas un augšāmcelšanās” Pūpolsvētdienā, 29. martā, izskanēja koncertzālēs Eiropā, Austrālijā un ASV.

Berlīnes Filharmonijas kamerzālē diriģenta Štefana Šuka vadībā to atskaņoja vācu soprāns Barbara Kinda, Hugo Distlera Berlīnes koris un Berlīnes kamersimfoniķi; Sidnejas Universitātes Lielajā aulā – soprāns Belinda Montgomerija (Belinda Montgomery), Sidnejas kamerkoris, kamerorķestris “Sydney Camerata” un diriģets Pols Stenhoups (Paul Stanhope); savukārt, Misūri štata lielākajā pilsētā Kanzassitijā, ASV, Vilidžas presbiterāņu baznīcā diriģenta Metjū Šeparda (Matthew Christopher Shepard) vadībā to atskaņoja soliste Esteli Gomeza (Esteli Gomez), “Te Deum” kamerkoris un kamermūziķi.

Pēc Valsts akadēmiskā kora “Latvija” pasūtinājuma un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu oratorija soprānam, jauktajam korim un stīgu orķestrim rakstīta speciāli 8. starptautiskajam garīgās mūzikas festivālam. 2005. gada 27. augustā Sv. Pētera baznīcā Rīgā to pirmatskaņoja soprāns Kristīne Gailīte, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas simfoniskā orķestra stīgu grupa un diriģents Māris Sirmais. Desmit gadu laikā opuss atskaņots vairāk nekā 30 reižu un ticis ierakstīts divās ciešripās.

Pēc Austrālijas atskaņojuma Austrālijas klasiskās mūzikas žurnāla „Limelight” apskatnieks Klaivs Pedžets recenzijā raksta:  "Opusa beidzamās lappuses neapšaubāmi bija emocionālā kulminācija. Pēc kora skanīgi dziedātā "Tas Kungs ir augšāmcēlies!" kvartets klusi vaicāja solistei: "Sieva, ko raudi? Ko tu meklē?" Soprāns Montgomerija atbildēja:"Kungs, kur tu Viņu esi licis?" Sekoja kora vairākkārt dziedātais "Mariam", kam atbalsojās soprāna pamazām attālinošais "Rabuni!". Ļoti aizkustinošs mirklis!"

Oratorija „Kristus ciešanas un augšāmcelšanās” ir evaņģēlijos paustā Lieldienu stāsta skatījums caur Marijas Magdalēnas personību. Darbā izmantoti teksti gan no renesanses komponista K.de Moralesa opusa “Parce mihi, Domine”, gan no Svētajiem Rakstiem un Ciešanu laika liturģijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti